Atbildes, kuras tu meklē

Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija


meža kultūru mēslošana — papildu barības vielu piegāde meža kultūrām. Organiskais mēslojums un minerālmēsli meža mākslīgās atjaunošanas praksē tiek maz lietoti, jo to pozitīvā ietekme izpaužas tikai dažus gadus. ar organ. mēslojumu var būt lietderīga trūdvielām nabagās, degradētās smilts augsnēs. Tā var panākt mitruma režīma uzlabošanos augu sakņu zonā (tas ir galv. nosacījums labai sējeņu un stādu ieaugšanai), un vismaz 3—4 g. tiek pozitīvi ietekmēta arī augtspēja. Priedei skujas iegūst normāli zaļu krāsu, palielinās kociņu augst.un caurmēra pieaugums. Kūdru, kompostētas zāģskaidas vai 2—3 l notekūdeņu nosēdmasas iepilda bedrītē stādīšanas laikā. Līdzenos smiltājos izdzen 35—40 cm dziļas vagas un tajās ieber līdz 10 cm biezu kārtu organ. mēslu vai ieklāj 10—15 cm biezā slānī ciršanas atliekas vai agro kopšanas ciršu nelikvīdus. Šāda mēslojuma iedarbības ilgums ir līdz 10 gadiem. Priedes kultūru augšanu veicina daudzg. lupīnas audzēšana rindstarpās. Mazauglīgās minerālaugsnēs kult. augšanu limitējošais faktors ir slāpeklis, bet nosusinātos augstajos purvos trūkst fosfora, zemajos purvos — kālija. Kūdraugsnēs ieteicama t.s. starta mēslošana, izkaisot ap stādu 30—40 g pilnmēslu. Lai kavētu nezāļu saaugšanu, vienlaikus ar minerālmēsliem izkaisa herbicīdus. Minerālmēslu efektivitāte stipri palielinās, ja tos iestrādā stādvietā sakņu tuvumā. Lokālai mēslošanai lieto spec. tabletes Preform (ražo Čehija), Fertilinz (Austrija), kas bez slāpekļa, fosfora un kālija satur arī mikroelementus. Sal. ar parastajiem minerālmēsliem to lietošana ir ērtāka un izmantošana ekonomiskāka, jo to iedarbība ir ilgāka un tiek kavēta arī nezāļu saaugšana. Lai novērstu priedes skuju galu dzeltēšanu, Vācijā ap kociņiem izkaisa magniju saturošu preparātu Kieserit. Vid. auglīgās un auglīgās augsnēs meža kult. nemēslo. Plantāciju kultūrām mēslošanas nepieciešamība var būt pat lielāka nekā lauks. kultūrām. Mēslošanas līdzekļu devas un lietošanas biežums atkarīgi no audzējamo koku s. un tiek noteikti, vadoties pēc augsnes agroķīmiskajām analīzēm.

I. Mangalis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005