Atbildes, kuras tu meklē
1. Vispārējo Dziesmu svētku karogs
Dziesmu un deju svētkos Mežaparkā
Dziesmu svētku plakāts
Dziesmu svētku laukuma izbūve
Dziesmu svētku dalībnieku gājiens
Dziesmu svētki. 1948

Tautības un etniskās grupas
Kultūra


19-21.gs.

Dziesmu svētki

Apvienotu koru sarīkojumi, kas notiek regulāri ar dažu gadu starplaikiem. Dziesmu svētku tradīcija Latvijā cieši saistīta ar tautas garīgo atmodu un jaunlatviešu kustību. Tradīcijas izveidi rosināja Baltijas vācu demokrātiskās inteliģences dziedāšanas un mūzikas biedrību dibināšana. 1836 Rīgā tika sarīkoti pirmie vācu sabiedrības Mūzikas jeb Daugavas svētki, 1857 - 1. Baltijas vīru koru dziedāšanas svētki Rēvelē, 1861 - 1. Baltijas dziesmu svētki Rīgā. Latviešu Dziesmu svētku tradīciju ievadīja apvienoto koru koncerti Kroņvircavā "Vilkpēdās" un Dziesmu svētki Dikļos (1864). Līdzīgi vietēja rakstura Dziesmu svētki tika organizēti Valkā (1868), Cēsīs un Dobelē (1870). Diriģentu sagatavošanā liela nozīme bija Vidzemes skolotāju semināram. 1873, kad notika 1. Vispārējie dziesmu svētki, kuros pirmoreiz tika dziedāta K.Baumaņa sacerētā tautas lūgšana "Dievs, svētī Latviju!", kas vēlāk kļuva par Valsts himnu. Kopējiem spēkiem tika meklēta arī svētku forma, kas apliecinātu latviešu tautu kā aktīvu spēku un paustu tās gara augstākos centienus. Viens no Dziesmu svētku galvenajiem uzdevumiem bija un joprojām ir - uzturēt nācijas garīgo vienotību, kā arī apvienot tautas tradicionālo kultūru ar laikmeta profesionālās mākslas sasniegumiem.

Arī padomju varas gados Dziesmu svētki zem parādiskuma čaulas turpināja veikt tautas saliedēšanas uzdevumu. Līdzīgi tas notika arī latviešu sabiedrībā ārzemēs, kur Dziesmu svētki tika rīkoti svešā nacionālā vidē - tie palīdzēja apvienot pasaulē izklīdinātos latviešus un uzturēt tautas kopības apziņu un nacionālās tradīcijas.

Latvijā 1. Vispārējie dziesmu svētki notikuši 1873, 2.- 1880, 3.- 1888, 4.- 1895, 5.- 1910, 6.- 1926, 7.- 1931, 8.- 1933, 9.- 1938, 10.- 1948, 11.- 1950, 12.- 1955, 13.- 1960, 14.- 1965, 15.- 1970, 16.- 1973, 17.- 1977, 18.-1980, 19.-1985, 20. - 1990, 21. – 1993, 22. - 1998, Dziesmu un deju svētki Rīgai 800– 2001, 23. – 2003, 24. – 2008, 25. – 2013.

20. dziesmu svētkos 1990. g. piedalījās 35438 dalībnieki. Šo svētku programma bija brīva no cenzūras, tajā atgriezās daudz aizliegto dziesmu, turklāt svētkos piedalījās pasaules latviešu diasporas kori un diriģenti.

21. dziesmu svētki notika 1993. g., tajos pirmoreiz tik plaši uzstājās arī folkloras un tautas mūzikas ansambļi.

1998. g. notikušajos 22. dziesmu svētkos latviešu kultūra bija pārstāvēta pilnā spektrā, aptverot gan tautas mākslu, gan profesionālās mākslas svarīgākās nozares. Svētki kļuva par Rīgas 800 gades svinību ieskaņas gada kulmināciju.

Nākamie Dziesmu svētki notika 2001. g. sakarā ar Rīgas 800 gadu jubileju, un bija viens no galvenajiem Rīgas astoņsimt gadu jubilejas svinību pasākumiem. Īpaši krāšņs bija teatrāls deju lieluzvedums “Četri meti“, kurā četri no savdabīgākajiem Latvijas deju ansambļiem izstāstīja divu jaunu cilvēku gaitas viena gada - četru gadalaiku - ritumā. Lielākā daļa deju bija jaunas.

2003. gadā notika 23. latviešu Dziesmu svētki, kuros pirmo reizi Dziesmu svētku vēsturē kopā ar latviešu popmūziķiem un rokmūziķiem muzicēja 43 Latvijas jauniešu kori. Pavadījumu atskaņoja LMA Studentu simfoniskais orķestris un grupa "Time After Time". Nedalītu koristu un skatītāju atzinību izpelnījās diriģents Normunds Šnē.

24. Vispārējie latviešu dziesmu svētki notika 2008. gadā no 5. līdz 12. jūlijam. Svētkos piedalījās 35 000 dalībnieku. 2008. gadā Dziesmu svētkiem apritēja 135 gadi, tāpēc arī goda virsdiriģentu (7), virsdiriģentu (15), goda virsvadītāju (10) un virsvadītāju (10) godināšana šajos svētkos bija īpaši emocionāla. Pirmoreiz Dziesmu svētku laikā notika Latvijas koklētāju ansambļu konkurss.

Jau vairākus gadu desmitus latvijā plaukst kamermuzicēšanas žanrs, tāpēc tika veidoti dažādas tematikas vokālo ansambļu koncerti, arī garīgās mūzikas koncerts „Dvēseles lūgšana". Pirmoreiz tautas mūzikas koncertā tika rādīts tik plašs latviešu tautas instrumentu klāsts. Šajā ziņā neparasts bija arī koncerta jaundarbs - Valda Muktupāvela „Skaņumeža mistērija", kurā tradicionālais cieši saistīts ar mūsdienīgo.

25. Dziesmu svētki notika no 2013. gada 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Svētku atslēgas vārdi bija Līgo - lai top! Līgo ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un pats galvenais - gaismas (saules) pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Šo svētku vienojošie vārdi - Gaisma līgo Latvijā. Dziesmu svētki pulcējuši rekordlielu dalībnieku skaitu - dziedāja 388 kori un 224 vokālie ansambļi; rekordliels arī ārvalstu latviešu skaits - kopumā piedalījās 1300 dalībnieki no dažādām latviešu kopienām ārvalstīs un 96 mazākumtautību kolektīvi. Svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis.

Dziesmu svētku programmas spilgti atklāj latviešu kora dziesmas izaugsmi 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā (kopkoru programmās 25-40 dziesmu). Padomju varas gados dziesmu svētkos piedalījās arī dejotāji. Visi dziesmu svētki (izņemot 4.) notika Rīgā, kur tiem tika speciāli būvētas estrādes, kuru celtniecībā piedalījās ievērojamākie latviešu arhitekti - Jānis Frīdrihs Baumanis (1873, 1880, 1888), Konstantīns Pēkšēns (1895), E.Pole (1910), P.Kundziņš (1926), A.Birznieks (1931, 1933, 1938, 1948). 1955 Rīgā, Mežaparkā uzcēla pastāvīgu estrādi 10 tūkst. dziedātājiem un 30 tūkst. klausītājiem (arhit. V.Šņitņikovs, paplašināta 1993).

Vispārējie Dziesmu svētki Latvijā līdz 1940:

GadsDziedātāju skaitsVirsdiriģenti
18731003I.Zīle, J.Bētiņš
18801624 I.Zīle, J.Bētīņš
18882618I.Zīle, E.Vīgners, A.Jurjāns
18955208E.Vīgners, A.Jurjāns, J.Kade
19102303A.Jurjāns, P.P.Jozuus, J.Vītols,P.Jurjāns, T.Reiters
19266526J.Kade, P.P.Jozuus, T.Reiters, E.Melngailis, A.Kalniņš
193110 880P.P.Jozuus, T.Reiters, E.Melngailis, T.Kalniņš
1933~8000T.Reiters, E.Melngailis, T.Kalniņš
1938~14 400T.Reiters, E.Melngailis, T.Kalniņš
2003. g. 7.XI UNESCO ģenerāldirektors Koičiro Macuura paziņoja, ka Baltijas valstu pieteikums "Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā" ir iekļauts UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu sarakstā. 2008. gadā Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcija tika iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tajā apkopotas tās nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, kas demonstrē pasaules kultūras mantojuma dažādību un nozīmību.

Izmantotā literatūra:

  1. Mediņš K. Latviešu Dziesmu svētki. R., 1955
  2. Vilka L. Dziesmu svētki Latvijas kultūrā// Māksla. 1989,2.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012