Atbildes, kuras tu meklē
L. Garūtas Klavierkoncerts. 2. daļas 1. tēma "Kam, liepiņa tu nolūzi"
Klavierkoncerts, 1. daļas galvenā partija
Klavierkoncerts, 2. daļas 2. tēma Jūdziet sirmus, jūdziet raudus
L. Garūtas Klavierkoncerts. 1. daļas galvenā partija
L. Garūtas Klavierkoncerts. 1. daļas blakus partija
Dievs, Tava zeme deg! Kantāte. Tēvreize.
L. Garūtas kantāte Dievs, Tava zeme deg! Sākuma tēma
Klavierkoncerts, 1. daļas blakus partija
Dievs, Tava zeme deg! Kantāte. Sākuma tēma
L. Garūtas Klavierkoncerts. 2. daļas 2. tēma "Jūdziet sirmus, jūdziet raudus"
L. Garūtas Klavierkoncerts. 1. daļas izstrādājuma tēma "Daugaviņa mellacīte"
Klavierkoncerts, 3 daļas pamattēma
Klavierkoncerts, 1. daļas izstrādājuma tēma Daugaviņa mellacīte
Klavierkoncerts, 2. daļas 1. tēma Kam, liepiņa tu nolūzi
L. Garūtas kantāte "Dievs, Tava zeme deg!" Tēvreize.
L. Garūtas Klavierkoncerts, 3. daļas pamattēma
Garūta Lūcija

(14.05.1902. Rīgā - 15.02.1977. Rīgā)

Viena no pirmajām latviešu komponistēm sievietēm. Beigusi Latvijas Konservatoriju divās specialitātēs: kompozīciju - 1924., klavieru klasi - 1925. gadā. Izcila pianiste koncertmeistare, iejūtīga teorētisko priekšmetu pasniedzēja, konservatorijas profesore, mācību grāmatas Harmonija autore. Pēc augstskolas beigšanas papildinājusies Parīzē - kompozīcijā pie Pola Dikā, klavierspēlē pie Alfrēda Korto.

Līdzīgi pārējiem 20.-30. gadu latviešu komponistiem daiļrade romantiski impresionistiska. Labākie darbi rodas satricinošu pārdzīvojumu rezultātā un ir vieni no emocionāli pārliecinošākajiem latviešu mūzikā.

Tematika atklāj daudzveidīgu jūtu pasauli, mīlestību, sapņus, dabas tēlus, arī latviešu tautas likteņgaitas, kosmosa iekarošanas patosu.

Mūzikas valoda melodiski spilgta un izteiksmīga, bieži balstīta folklorā, atvasināta no Friderika Šopēna, Aleksandra Skrjabina un franču autoru izsmalcinātās harmoniskās domāšanas. Izmanto gan žanriskus ritmus, gan poliritmiskas struktūras, daudzslāņainu klavieru faktūru, pārsvarā miniatūrformas.

Žanri un darbi. Pāri par 100 solodziesmām, arī ar pašas tekstiem, piemēram patētiskā Svētā mīla (1929). Kantātei Viņšlido (1961), kas veltīta pimajam kosmonautam Jurijam Gagarinam, arī autores vārdi. Oratorija Dzīvā kvēle (1966) sacerēta Jāņa Raiņa simtās dzimšanas dienas atcerei. Opera Sidrabotais putns (1938/1960) ar komponistes libretu paliek neuzvesta. Simfoniskajam orķestrim sacerēta teiksma Zelta zirgs (1959), tēlojumi Teika (1932) un Meditācija (1934), programmatiskas variācijas Manā dzimtenē (1935). Klavierēm krāsainas prelīdes, balādisks vēstījums Sendienas (1949), trīs variāciju cikli, Etīdes Stainway ilgskaņas pedālim (1936, 1956). Izjusti skaņdarbi vijolei - Lūgšana (1923), Dramatisks moments (1931), Elēģija čellam (1922), Klavieru trio (1948).

Kantāte Dievs, Tava zeme deg! ir emocionāli spilgtākā Otrā pasaules kara izraisītā kompozīcija Latvijā. Tā rodas 1943. gadā pēc Kuldīgas luteriskās draudzes organizētā konkursa, kura literārajā daļā uzvar dzejnieks Andrejs Eglītis, bet vispārliecinošāko mūziku, izrādās, sacerējusi trauslā Lūcija Garūta. Pirmatskaņojums notiek 1944. gadā Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā tuvojošās frontes kanonādes pavadījumā. Solisti Mariss Vētra, Ādolfs Kaktiņš, Teodora Reitera koris ar autori pie ērģelēm. To klausās visā Latvijā Radiofona translācijā, atkārtoti atskaņo Kurzemes baznīcās, izmisuma izraisīto mākslinieku izteiksmes spēku var dzirdēt arī vēlāk ārzemēs izdotajā skaņuplatē. Mūzikā - tāpat kā Andreja Eglīša dzejā - ir vairāki tēli. Kantāte sākas ar dramatiski sakāpinātu kora izsaucienu, ko pavada mutuļojošas ērģeļu pasāžas. Solistu dziedājums arī balstīts runas intonācijās, vai arī tuvs tautiskai izteiksmei sirsnīgās, diatoniskās krāsās. Pēc satrauktā pirmā posma seko klusinātā lūgšana otrajā, kas izvēršas par skaņdarba emocionālo kulmināciju. Korāliskā tēvreize korim a cappella vēlreiz kļuva par visas latviešu tautas atkalapvienotāju pēc 46 gadiem XX Dziesmusvētku izskaņā, 1990. gadā.

Klavierkoncerts fadiēz minorā sacerēts 1951. gadā, veltīts komponistes pāragri mirušās māsasmeitiņas piemiņai. Tas ir viens no spilgtākajiem šā žanra darbiem latviešu mūzikā, trijās daļās. 1. daļas ievadā ir skarbs, liktenīgs motīvs, kas pāraug aizlauztos, lejupkrītošos protesta akordos galvenajā partijā.

Blakus partija kontrastē ar gaišu, sidrabaini dzidru, impresionistiski smalku nokrāsu.

Izstrādājuma kulminācijā dramatiski spēcīgi divas reizes izskan tautasdziesmas Daugaviņa, mellacīte melodija.

Pirmā daļa noslēdzas ar vētrainu kodu. 2. daļa In memoriam veidota kā izjusts rekviēms. Tās trijdaļu formas malējos posmos variēta latviešu bēru dziesma Kam, liepiņa, tu nolūzi sēru gājiena raksturā.

Vidusposmā izmantota šūpuļdziesmai tuvā, sirsnīgā un gaišā Jūdziet sirmus, jūdziet raudus melodija.

3. daļa sākas ar svinīgu ievadu, kam seko rondo formas refrēns skercozā, rotaļīgā raksturā. Tikai epizodēs uz brīdi ielaužas traģisko pārdzīvojumu atbalsis, koncerts noslēdzas dzīvespriecīgi, atklājot meitenes nebēdnīgo raksturu.

Iespējams, ka šādu noslēgumu diktēja Padomju Savienībā 40. gadu beigās valdības uztieptā t.s. bezkonflikta teorija, ar kuru saskaņā traģisms mākslas darbos tika pasludināts par dekadentisku. Klavierkoncerta pirmatskaņojums tiek atļauts tikai piecus gadus pēc tā sacerēšanas, kara gadu kantāti nedrīkst pat pieminēt autores darbu sarakstā, arī par oratoriju Dzīvā kvēle komponiste saņem nepelnītu kritiku.

© Anita Miķelsone. Izdevniecība Musica Baltica, 2005.