Atbildes, kuras tu meklē
A. Jurjāna svīta Latvju dejas, simfoniskajam orķestrim. 1. daļa Jandāls
Pūt, vējiņi, apdare jauktajam korim
Kantāte Tēvijai, sākuma tēma
Svīta Latvju dejas, 1. daļa Jandāls 2.tēma Cūkas rudzos
Svīta Latvju dejas, simfoniskajam orķestrim, 1. daļa Jandāls
Lūk, roze zied, vīru korim
A. Jurjāna svīta Latvju dejas, 3. daļa Nabagu deja
A. Jurjāna svīta Latvju dejas. 1. daļas Jandāls 2. tēma Cūkas rudzos
A. Jurjāns "Pūt, vējiņi", apdare jauktajam korim
A. Jurjāna svīta Latvju dejas, 3. daļa 2. tēma "Pieci gadi kalpiņš biju"
Svīta Latvju dejas, 3. daļa Nabagu deja
A. Jurjāna kantāte "Tēvijai", soprāna solo
A. Jurjāns "Lūk, roze zied", vīru korim
Svīta Latvju dejas, 3. daļa 2. tēma Pieci gadi kalpiņš biju
A. Jurjāna kantāte "Tēvijai", sākuma tēma
Kantāte Tēvijai, soprāna solo
Jurjānu Andrejs

Andrejs Jurjāns (30.09.1856. Ērgju pagastā Meņģeļos - 28.09.1922. Rīgā)

Latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējs, komponists, folklorists, pedagogs, diriģents, mežradznieks, ērģelnieks, publicists, muzikāli sabiedrisks darbinieks Andrejs Jurjāns kopā ar brāļiem Pēteri, Juri un Pāvulu izveido mežragu kvartetu, uzstājas dažādās Latvijas vietās. Beidz Pēterburgas konservatoriju ērģeļspēles (1880), kompozīcijas (1881, pie Nikolaja Rimska- Korsakova) un mežraga (1882) specialitātēs. Ilgus gadus strādā par pedagogu Harkovas mūzikas skolā. Brāļu Jurjānu dzimtajās mājās (Ērgļu pagasta Meņģelēs) izveidots memoriālais muzejs.

Jurjānu Andrejs ir pirmais ievērojamākais latviešu mūzikas folklorists - savāc ap 3000 tautas melodiju, ko zinātniski apkopo un izdod krājuma Latvju tautas mūzikas materiāli sešās burtnīcās.

Jurjāna aizsāktie žanri latviešu mūzikā:

• simfoniskā mūzika, tai skaitā pirmais koncertžanra darbs un pirmā svīta;

• kantātes;

• pirmās augstvērtīgās oriģināldziesmas.

Komponista daiļradē turpinās tautiskā romantisma tradīcijas, uzmanības degpunktā ir patriotiskā tematika. Sastopami dabas tēli, nedaudz sentimentāla mīlas romantika, kā arī sadzīves mūzikas žanri (dziesma, deja, maršs).

Mūzikas valoda vienkārša, bieži diatoniska, tautiska. Galvenais izteiksmes līdzeklis - melodija, ko komponists aizgūst no folkloras vai veido tai radniecīgu.

Tautasdziesmu apdares korim rāda Jurjāna uzskatu attīstību - sākumā autors izmanto hromatizētas piebalsis ar tonālām novirzēm, piemēram, Jūriņ'prasa smalku tīklu; Kur tu skriesi, vanadziņi, vēlāk pievēršas diatonikai, ievieš caurviju formu, polifoniskas imitācijas, vīru un sieviešu kora sadziedāšanās principu (Aiz upītes es uzaugu, 1889). Vispazīstamākā ir tautasdziesmas Pūt, vējiņi (1884) apdare jauktajam korim lakoniskā, bet katras balss melodizācijā izteiksmīgā faktūrā.

Mūža beigās Jurjāns pirmais pievēršas latgaliešu folklorai, īstenodams savus publicētos apdaru principus dzīvē.


Oriģināldziesmās korim (pāri par 30) tautiski romantiskā pacilātība izteikta par tautasdziesmu kļuvušajā Nevis slinkojotun pūstot (F. Čelakovskis - J. Alunāns, 1909), arī Dievs, dod mūsu tēvu zemei!; Latvijā. Naiva, sentimentāla romantika - jauktā kora dziesmā Cik pasaule jauka, savukārt, Lūk, roze zied (Ansis Līventāls, 1888) uzskatāma par pirmo lirisko latviešu vīru kora dziesmu.

No piecām kantātēm pazīstamākās ir otrā - Tēvijai (autora vārdi), pirmatskaņota III dziesmusvētkos 1888. gadā un piektā - Līgojiet, līksmojiet! rakstīta (Jēkabs Janševskis, 1895), kas pirmatskaņota IV dziesmusvētkos. Abas ir patriotiskas, Tēvijai sacerēta jauktajam korim, soprānam un simfoniskajam orķestrim saliktā trijdaļu formā ar maršveidīgu malējo posmu melodiju un lirisku solistes lūgšanu vidusposmā.

 Līgojiet, līksmojiet! jauktajam un vīru korim, solistu kvartetam, simfoniskajam orķestrim rakstīta rondo formā ar līgodziesmām tuvu pamatmelodiju. Jurjāns sacerējis arī pirmo garīgo kantāti latviešu mūzikā.

Solodziesmas tuvas krievu sadzīves romancēm ar mīlas tematiku, piemēram, Jel nevaicā (Aleksandrs Puškins, 1881).

Simfoniskā mūzika (14 partitūras) ir Jurjāna daiļrades virsotne. Latvju dziesmu svētku maršs op.1 ar tautasdziesmas
Rīga dimd un Baumaņu Kārļa Dievs, svētī Latviju! citātu (1880) joprojām tiek izmantots svinīgos gadījumos. Barkarola
mežragam ar orķestri ir siltas lirikas paraugs, Sēru maršs ir pirmais šī žanra darbs latviešu mūzikā, bet Latvju dejas - pirmā
orķestra svīta. Svīta sasaucas ar citu nacionālo skolu pamatlicēju darbiem (Antonīna Dvoržāka Slāvu dejas, Edvarda Grīga
Norvēģu dejas, Mihaila Glinkas Kamarinskaja).

1. daļa Jandāls enerģiska, ar tautasdziesmas Cūkas rudzos citātu vidusdaļā (1882).

2. daļa Tūdaliņ, tagadiņ loti izvērsta, ar instrumentācijas un dinamikas maiņu (1883).

3. daļa Nabagu deja izceļas ar gaišu, caurspīdīgu instrumentāciju, humoristisku ievirzi, citēta tautasdziesma Pieci gadi
kalpiņš biju (1885).

4. daļa Ačikops (Ačkups) līdzīga pirmajai, nedaudz smagnēja, jautra (1894).

Elēģiskais koncerts čellam ar orķestri (1889) ir viendaļīgs, veidots sonātes formā, veltīts čellistam Alfrēdam Glēnam. Liriski
dramatisko galveno partiju papildina latviešu tautasdziesmas Ko tu raudi, kas tev kaite izmantojums blakus partijā.

© Anita Miķelsone. Izdevniecība Musica Baltica, 2005.