Atbildes, kuras tu meklē
Kuršu apdzīvotā teritorija 13.gs.
Saktas un aproces no Ģeistautu kapulauka
Kuršu darbarīki un ieroči

Saimnieciskā dzīve
Politiskās attiecības
Tautības un etniskās grupas
Kultūra
Pilsētas un novadi


Kurši   (Curones) 

Rietumbaltu cilts, vēlāk tautība, kas apdzīvoja Latvijas R un Lietuvas ZR daļu. Arheoloģiskie atradumi sniedz ziņas par kuršu materiālās kultūras attīstību.

1.g. t. pr. Kr. - 12.gs. sākot ar agro dzelzs laikmetu atrastas apbedījumu vietas, kurās atklājās noteiktas apbedīšanas tradīcijas (Mazkatužu kapulauks), kas liecina par nodalītu savdabīgu garīgo un materiālo kultūru. Vidējā dzelzs laikmetā kuršu apdzīvoto teritoriju iezīmē līdzenie kapulauki, kuros apbedīti nesadedzināti mirušie ar aizkapa dzīvē līdzdotām īpašām senlietām; pakāpeniski kurši virzījušies uz Z. Vēlajā dzelzs laikmetā, sākot ar 10.gs. kuršu apbedīšanas tradīcijas mainījušās - pārsvaru ieguvusi paraža mirušos sadedzināt (kremācija) un apbedīt ugunskapos. Kurzemē atsevišķās vietās, kā kuršiem īpaši raksturīga tradīcija, ugunskapi saglabājās līdz 15.gs. Vēlajā dzelzs laikmetā ziņas par kuršiem atrodamas arī rakstītajos vēstures avotos. 9.gs. vidū minētas vismaz 5 kuršu zemes un teikts, ka tolaik kurši padzinuši skandināvus, kas 7 - 8.gs. bija izveidojuši savu atbalsta punktu tagadējās Grobiņas apkaimē. Vēlā dzelzs laikmeta 2. pusē kurši strauji ieplūda Ziemeļkurzemē, kur līdz tam dzīvoja Baltijas somi un sākās viņu pārkuršošana jeb kuronizācija. Vēlajā dzelzs laikmetā un 13.gs. ir zināmas 9 kuršu zemes ar daudzām pilīm un pilskalniem - Ceklis, Pilsāts, Megava, Duvzare, Piemare, Zeme starp Skrundu un Zemgali, Bandava, Ventava, Miera Kursa. 12.gs. beigās un 13.gs. par kuršiem dēvēja arī pārkuršotos lībiešus, kuru materiālā kultūra maz atšķīrās no kuršu kultūras. 11.gs., kad beidzās skandināvu vikingu sirojumi Baltijas jūrā, kurši kļuva pazīstami kā izcili jūras braucēji, kas bieži siroja skandināvu zemēs, tiem bija arī rosīgi tirdzniecības sakari ar Skandināviju, Piedņepru un Pievolgu. 13.gs. 2. pusē kuršus pakļāva vācu krustneši. 1253 ar īpašu līgumu kuršu zemes savā starpā sadalīja Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps. 16-17.gs. kurši pilnīgi saplūda ar pārējām baltu tautībām vienotā latviešu tautā, bet Lietuvā dzīvojošie kurši - ar lietuviešiem.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012