Atbildes, kuras tu meklē

Mūzika


Kalniņš Alfrēds, solo dziesmas

Alfrēda Kalniņa (1879-1951) solo dziesmas 1900-1949.

Alfrēda Kalniņa (1879-1951) daiļrades prominentākais pētnieks Arnolds Klotiņš par komponista solodziesmām saka: tas ir viņa daiļrades pamatžanrs. Kalniņš komponēja arī vērā ņemamus simfoniskos skaņdarbus, klaviermūziku, baletu un kantātes, apdarināja tautasdziesmas, ievērojams un daudzveidīgs ir viņa kormūzikas klāsts, kuram (uzdrošināsimies apgalvot) līdz pat mūsdienām nav atrasta īstā atskaņojuma atslēga; galu galā viņš ir arī pirmās atskaņotās nacionālās operas "Baņuta" autors. Un tomēr - Alfrēdu Kalniņu pirmkārt saistām ar viņa fantastiski skaistajām solodziesmām (kopskaitā apmēram 250; 1900-1949), kas visdziļāk un vissmalkāk ielūkojas cilvēka psiholoģijā, uzzīmē jūtas, noskaņas, gleznas, pārdzīvojumus, epizodes, garāmslīdošus mirkļus, vēstures ainas - vārdu sakot, to, ko mūzika spēj sniegt tādam klausītājam, kas māk klausīties. Ir pat aizdomas, ka, latvieša psiholoģisko portretu veidojot, Kalniņa solodziesmas varētu būt teicams iedvesmas avots un spogulis.

Alfrēda Kalniņa dziesmās melodijai nav dominējoša loma - psiholoģiski risināto domas plūdumu krāso visdažādākā spektra un stila harmonijas, kur var saklausīt radniecību gan ar Riharda Štrausa krāšņo izteiksmi, gan ar Kloda Debisī muzikālajām idejām. Var piekrist Arnoldam Klotiņam: Kalniņa mūzikai svešs melodramatisms un sentimentālisms. Tikpat kā nav lieku mūzikas nogriežņu, ja nu vienīgi jaunības dziesmās kādas romantiskākas klavieru pasāžas. Tiesa, atrodamas patētiskas noskaņas, kas piemeklē teju katru latviešu komponistu, kas vēlas izteikties apliecinošā nacionālā izteiksmē. Ne vienmēr mūsdienās viennozīmīgi tiks uztverts arī quasi tautasdziesmas raksturā risināts liriska dzejoļa atveids skaņās, taču Kalniņa solodziesmu pasaulei tas ir neatņemams vaibsts. Spožas ir žanra ainas bērnu dziesmās, sevišķi lauku sadzīves skati.

Kalniņa solodziesmas ir brīnišķīgs lauks dziedātāja iztēlei un vēlmei runāt trāpīgi, bez lieku jūtu uzslāņojuma, tomēr kaislīgi - tā, lai klausītājs neaizmirstu. Latvijas Radio fonotēka ir liecinājums dažādu laiku mūziķu attieksmei pret Alfrēda Kalniņa solodziesmām - sevišķu vietu šajā ierakstu gubā ieņem Mirdzas Kalniņas, Maijas Krīgenas, Rudītes Zariņas, Ingus Pētersona, Jāņa Sproģa, Kārļa Zariņa izcilie, saturiski piesātinātie ieskaņojumi, kā arī teju kameroperai pielīdzināmais cikls "Piecas dziesmas Raiņa piemiņai" Ilgas Tiknuses un Intas Villerušas lasījumā. Gluži simbolisku nozīmi iemantojusi dziesma "Brīnos es" Jāņa Zābera balsī.

Pie biežāk komponētiem dzejniekiem pieder Jānis Akuraters, Aspazija, Antons Austriņš, Fricis Bārda, Anna Brigadere, Atis Ķeniņš, Kārlis Krūza, Andrievs Niedra (vairāk komponista jaunībā), Plūdonis, Kārlis Skalbe, jaunības draugs Teodors Zaļkalns. Īpašas ir Kalniņa attiecības ar Raiņa dzeju - reti kurš latviešu komponists mācējis atrast izteiksmē oriģinālu un vienlaikus bijīgu pieeju izcilā dzejnieka pantiem, kas ir tik spēcīgas personības zīmogoti.

Orests Silabriedis

Skatīt arī Latvijas Radio raidījums / Alfrēda Kalniņa solodziesmas

© Tilde, 2011