Atbildes, kuras tu meklē

Mūzika


Jāņuvakars, Emilis Melngailis

Emilis Melngailis (1874-1954). Jāņuvakars - dziesma jauktam korim (1926).

Komponists, diriģents un tautas mūzikas pētnieks (arī uzņēmējs, šahists un traču un kašķa meistars...) Emilis Melngailis (1874-1954) ievērojams vispirms kā latviešu tautasdziesmu pierakstītājs un apdarinātājs, kā arī tautas melodiju pārveižu darinātājs. Viņš pierakstījis aptuveni 5000 melodiju, starp tām ne tikai latviešu, bet arī čigānu, krievu, kazahu, ebreju u.c. tautasdziesmas.

Apdaru veidošanā Melngailis turējās pie tā sauktā diatoniskā principa, kura pamatā ir atteikšanās no eiropeiskajam romantismam raksturīgajiem hromatismiem, t.i., tikai skaņkārtas pamatskaņu lietošana, kā arī t. s. seno skaņkārtu izmantošana. Diatonisko principu ierosināja Jurjānu Andrejs (tiesa, savā radošajā darbībā viņš ne vienmēr sekoja paša izvirzītajai nostādnei). Jurjāna pirmie sekotāji bija Emilis Melngailis un Jēkabs Graubiņš, kuru domas dalījās attiecībā uz apdares uzbūvi - Graubiņš cienīja izvērstu, polifonu domu un veidoja greznojumiem rotātus staltus "goda namus", savukārt Melngailis būvēja polifonijas neapgrūtinātas, vienkāršas, nereti primitīvi raupjas "koka bākas", kas met spēcīgus staru kūļus.

Melngaiļa daiļradē sastopami gadījumi, kad etniskais slānis un oriģinālmūzika saplūduši vienotā veselumā tā, ka nav iespējams atšķirt šos elementus. Spilgtākais un populārākais piemērs ir viņa dziesma "Jāņuvakars" (1926) - komponista radošā rokraksta kvintesence, kur Melngailis līdzās oriģināltaktīm iekļāvis divas Jurjānu Andreja pierakstītas līgotnes, kas izdotas krājumā "Latvju tautas mūzikas materiāli. Pirmā grāmata, Līgotnes, Jāņa jeb Līgo meldijas" (Rīga, 1894). Pateicoties etniski precīzi uztvertajam dziesmas raksturam, staltajam pašapzinīgumam un refrēna ‘līgo’ varenajam izmantojumam, "Jāņuvakars" kļuvis par Dziesmu svētku un latviešu kordziedāšanas simbolu.

Dziesmas nosaukumā ietvertos vārdus dažādos avotos redzam gan kopā, gan atsevišķi rakstītus (tāpat ir ar pašas Jāņuvakara tradīcijas aprakstiem dažādu laiku izdevumos). Aplūkojot dziesmas pirmizdevumu, varam konstatēt, ka nosaukums patiešām rakstāms kopā. Šis pirmizdevums atrodams Melngaiļa paša izdotā ekstravagantā žurnāla "Austrums" 1928. gada 4. numurā. Dziesma veltīta advokātam Jānim Ansbergam (1866-1937) - "Pēterburgas Avīžu" redaktoram (1904-1937). Ar šo izdevumu Melngailis bija saistīts jaunības gados, vienā laikā ar Andrievu Niedru un Rūdolfu Blaumani. Līvijas Volkovas grāmatā "Blaumaņa zelts" varam lasīt spilgtas epizodes, kurās atklātas Melngaiļa vienlaikus draudzīgās un intrigu pilnās attiecības ar savu krusttēvu Blaumani, kā arī vēlme iekarot paliekošu, nozīmīgu vietu laikraksta redakcijā.

Dziesmas "Jāņuvakars" tonalitāte ir pieciem diēziem apbalvotais spožais Si mažors. Atskaņojuma raksturu komponists norādījis, lietojot apzīmējumu "mierīgi, bet krāšņi". Paredzēta divu solistu - soprāna un tenora - klātbūtne katram vienā epizodē (abas epizodes atkārtojas). Solisti sauc, koris atsaucas. Opusa noslēgumā soprāniem jābūt varonīgiem un skaļi jādzied otrās oktāvas si, kas, iespējams, ir visu laiku augstākā dziedātā skaņa, kādu pieredzējusi Dziesmu svētku estrāde. Piebildīsim, ka dziesma ir fragments no E. Melngaiļa baleta "Maija". Ieviešot baletā kori, Melngailis vēlējies pievienoties tiem komponistiem, ko pārņēmusi vēlme paplašināt baleta žanru.

Lielajos Dziesmu svētkos "Jāņuvakars" skanējis piecpadsmit reižu, atskaņošanas biežuma ziņā ierindojoties otrajā vietā aiz Jāzepa Vītola "Gaismas pils", kas arī iekļauta kultūras kanona mūzikas sadaļas pirmajā divpadsmitniekā. Pirmoreiz "Jāņuvakars" kopkora balsī izskanēja 6. Vispārējos Dziesmu svētkos 1931. gadā Teodora Reitera vadībā. 8. un 9. svētkos to diriģēja autors. Pēc Otrā pasaules kara trīsreiz diriģēja Leonīds Vīgners un Jānis Zirnis, taču pāri visiem ir Jānis Dūmiņš ar četriem kopkora "Jāņuvakariem".

Orests Silabriedis

Skatīt arī Latvijas Radio raidījums / Emīls Dārziņš "Melanholiskais valsis" / Emilis Melngailis "Jāņu vakars"

© Tilde, 2011