Atbildes, kuras tu meklē

Mūzika


Mītels Johans Gotfrīds

Komponists un taustiņinstrumentu spēles supervirtuozs Johans Gotfrīds Mītels (1728-1788) ir viens no spilgtākajiem pārstāvjiem vāciskajā mūzikas kultūrā, kas dominēja Latvijas teritorijā pirms nacionālās profesionālās mūzikas vides veidošanās 19. gadsimta otrajā pusē. Mītels ir 18. gadsimta vidū dzimušā tā sauktā jūtīgā jeb sentimentālā stila (empfindsamer Stil) pārstāvis. Nosauktais stils (nereti identificēts arī kā Sturm und Drang virziena izpausme mūzikā) - tā ir vācu komponistu reakcija pret baroka afektu teorijas izvirzītajiem visai mehāniskajiem jūtu paušanas principiem. Starp baroku un klasicismu mītošo empfindsamer Stil raksturo spējas noskaņu maiņas un tieksme pēc nemākslotām, nesagudrotām jūtām. Ikkatra Mītela mūzikas takts nudien atspoguļo šim virzienam raksturīgo vēlmi liesmot, žilbināt, pārsteigt ar negaidītām harmonijām, skaļuma un klusuma kontrastiem, gandrīz neiespējamu virtuozitāti un absolūtu neprognozējamību.

Johans Gotfrīds Mītels piedzima nelielā Vācijas ziemeļu pilsētiņā Melnē, mūziķa ģimenē, studēja Lībekā un Leipcigā, kur kļuva par vienu no Johana Sebastiāna Baha pēdējiem skolniekiem. Rīgā Mītels apmetās uz dzīvi 1753. gadā, kad pieņēma piedāvājumu kļūt par slavenā baltvācu mecenāta, ievērojamā Krievijas impērijas politiskā darbinieka Oto Hermaņa fon Fītinghofa mājas kapelas vadītāju. No 1767. gada līdz mūža galam Mītels bija Sv. Pētera baznīcas ērģelnieks. Dzīvoja pārticis un samērā vientuļš; koncertus sniedza gandrīz tikai ziemā, kad dziļais sniegs slāpēja ratu rīboņu; valkāja sarkanus mēteļus, kolekcionēja zelta diegiem izšūtas vestes, naktscepures un zīda zeķes; studiju nolūkos pārrakstīja Johana Sebastiāna un viņa radinieku partitūras, kā arī žilbināja publiku ar savu satriecošo virtuozitāti.

Mītels nebija daudzrakstītājs, taču katram skaņdarbam ir spēcīgs unikālas personības zīmogs. Saglabājušies vairāki instrumentālie koncerti (klavesīnam vai āmuriņklavierēm, fagotam), sonātes, dueti, polonēzes un dziesmas. Jau Mītela dzīves laikā viņa darbi izdoti un spēlēti Eiropas lielākajos mūzikas centros - Vīnē, Parīzē, Londonā, Vācijas pilsētās un, protams, Rīgā.

Johana Gotfrīda Mītela dzīve un daiļrade Eiropas senās mūzikas pētnieku un praktiķu aprindās ir Rīgas pirmsklasicisma laika mūzikas vizītkarte. Mītela vārds pamazām atdzimst arī Latvijas koncertu afišās un mūzikas interesentu apziņā. Pēc Šveicē dzīvojošu latvju jauniešu ierosinājuma 2006. gada 17. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā atklāja Mītelam veltītu piemiņas plāksni, kuras autors ir tēlnieks Kārlis Alainis. Patlaban gaidām nākam klajā Mītela mūzikas tvartu, ko ieskaņojusi klavesīniste Ieva Saliete un Šveicē studējošo Latvijas mūziķu ansamblis "Kesselberg Ensemble", - godinājumu Mītela atdusas vietai Katlakalnam (Kesselberg). Izcils izziņas avots gan par pašu Johanu Gotfrīdu Mītelu, gan par Rīgu viņa dzīves laikā ir Zanes Gailītes grāmata "Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli".

Orests Silabriedis

Skatīt arī Latvijas Radio raidījums / Johans Gotfrīds Mītels

© Tilde, 2011