Atbildes, kuras tu meklē
V.Purvītis
"V.Purvīša portrets"
"Kad silava mostas"
"Pavasaris"

Kultūra
Personālijas


1872-1945

Purvītis Vilhelms

Gleznotājs. Latviešu nacionālās ainavu glezniecības, t.s. purvītiskās skolas izveidotājs. Dzimis 1872.3.III Rīgas apriņķa Jaunpils (Zaubes) pagasta Jaužos zemnieka ģimenē. Beidzis Drisas apriņķa skolu, 1897 ar lielo zelta medaļu Pēterburgas Mākslas akadēmiju. Ieguvis 1.pakāpes mākslinieka grādu. Pēc tam papildinājies ārzemēs - gk. Vācijā un Francijā. 1899 atgriezies Latvijā. 1906-1909 V.Purvītis strādāja Rēvelē par zīmēšanas skolotāju, 1909-1915 bija Rīgas mākslas skolas direktors. 1.pasaules kara laikā uzturējies Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā. 1918 atgriezies Rīgā. Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs un pirmais rektors (1919-1934), Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcas vadītājs, profesors (1922-1944), vienlaikus arī Latvijas universitātes Arhitektūras fakultātes profesors (1919-1940) un Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors (1919-1940, 1941-1944). 1944 emigrējis uz Vāciju.

V.Purvītis ir pirmais latviešu gleznotājs, kas konsekventi pievērsies Latvijas dabas attēlošanai. Purvīša darbos tverta ziemeļu dabas īpatnējā ainava ar ūdeņiem, sniegu un ledu mierīgā diženumā vai elēģiskā skatījumā, kuros autors atklājas kā augstas glezniecības kultūras, smalka kolorīta un izkoptas kompozīcijas meistars ("Pēdējais sniegs", ap 1900; "Marts", ap 1901; "Atkusnis", ap 1907; "Pirmais sniegs", ap 1910 un ap 1937).

V.Purvītis strādājis ļoti ražīgi un uzgleznojis vairākus tūkstošus gleznu, lielākā daļa no tām gājusi bojā 1944 Jelgavas bombardēšanas laikā (saglabājušās ~ 150).

Pēterburgas Mākslas akadēmija par sasniegumiem glezniecībā V.Purvītim piešķīra akadēmiķa grādu (1913), saņēmis arī Tēvzemes balvu (1938). V.Purvītis piedalījies izstādēs Vācijā, Francijā (Lionā 1902 Grand prix), Pēterburgā un visās izstādēs saņēmis medaļas un balvas.

Miris 1945.14.I Nauheimā, Vācijā.

Izmantotā literatūra:

  1. Saldavs O. Vilhelms Purvītis. R., 1958
  2. Kačālova T. Vilhelms Purvītis. R., 1971.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012