Atbildes, kuras tu meklē
J.Rozentāla "Pašportrets"
"Sieviete baltā"
"No kapsētas"
"Pēc dievkalpojuma"
"Lieldienu rīts"

Kultūra
Personālijas


1866-1917

Rozentāls Janis

Gleznotājs. Dzimis 1866.18.III Kuldīgas apriņķa Saldus pagasta Bebros kalēja ģimenē. No 1870 dzīvojis Rīgā, 1882-1885 bijis krāsotājmeistara māceklis, vēlāk zellis, apmeklējis zīmēšanas kursus Rīgas Vācu amatniecības biedrības skolā. 1888-1894 mācījies Pēterburgas Makslas akadēmijā, ieguvis 1.pakāpes mākslinieka grādu (diplomu saņēmis 1896). Pēc tam daudz ceļojis.

1899 J.Rozentāls Saldū uzbūvēja māju un darbnīcu (tag. Saldus Vēstures un mākslas muzejs), tomēr 1901 pārcēlās uz Rīgu. 1906-1913 bija Rīgas mākslas skolas pedagogs, vadīja arī savu mākslas studiju (1906-1910).

J.Rozentāls radošajā darbībā īstenojis 19. un 20.gs. mijas ideju par mākslas veidu sintēzi un mākslinieka vispusību. Daudz portretējis latviešu un vācu sabiedriskos darbiniekus, inteliģenci, dāmas ("V.Purvīša portrets", ap 1898; "A.Dombrovska portrets", 1906; "R.Blaumaņa ģīmetne", 1908; "Krastkalna kundzes portrets", 1913). Sadzīves žanra darbos ikdienas ainas vispārinājis kā apceres par dzīves norisēm. ("No kapsētas", 1895; "Mākslinieka darbnīcā", 1896; "Ganumeitas dziesma", 1898; "Siena laiks", 1903; "Ģimene Siguldā", 1913); gleznojis daudz Latvijas un Somijas dabas ainavu ("Agrs pavasaris Kurzemē", 1909; "Sigulda pavasarī", 1913). Daļai J.Rozentāla darbu piemīt lokāla simboliska ("Melna čūska miltus mala", 1903; "Nāves upe", 1905) un individuāla ("Princese un pērtiķis", 1913) simbolikas nozīme. Simboliskie tēli izmantoti arī monumentālajā gleznojumā Rīgas Latviešu biedrības nama fasādē (1910). J.Rozentāls gleznojis arī Bībeles sižetus (altārgleznas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā un Sv. Jāņa baznīcā Rīgā, kā arī Dundagas un Stendes baznīcās).

J.Rozentāls rakstījis par saviem laikabiedriem gleznotājiem (Ā.Alksni, A.Baumani, Vilhelmu Purvīti), Latvijas mākslas dzīves jautājumiem, impresionismu un mākslas teorētiskajiem jautājumiem. Viņa uzskati ietekmējuši estētiskās domas attīstību Latvijā.

Miris 1917.8.I Brendes salā, Somijā, 1920 pārvests uz Rīgu, apbedīts Meža kapos, kur 1936 uzstādīts piemineklis (tēln. B.Dzenis).

J.Rozentāla bij. dzīvoklī, Rīgā, Alberta ielā 12-9, 1973 atklāts Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa (kurš tur īrējis istabu) memoriālais muzejs.

Izmantotā literatūra:

  1. Skulme U., Lapiņš A. Janis Rozentāls. R., 1954
  2. Stankēvičs A. Pēc pirmajiem cīruļiem. R., 1981.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012