Atbildes, kuras tu meklē
Literatūra
Sarakstu izveidoja ekspertu darba grupa –rakstnieks un literatūrkritiķis GUNTIS BERELIS, literatūrzinātnieks RAIMONDS BRIEDIS, literatūrzinātnieks un kritiķis GUNĀRS BĪBERS, rakstniece NORA IKSTENA, izdevējs un redaktors REINIS TUKIŠS.
Kultūras vērtības
Eriks Ādamsons. Smalkās kaites (1937)

Par kultūras vērtību

Tikai rakstniecības virtuozs spēj radīt priekšstatu, ka pasaulē valda nejaušības un mīklainas sakritības. Literāro kvalitāšu un psiholoģiskā smalkuma ziņā noveļu krājums Smalkās kaites pielīdzināms pasaules XX gadsimta īsprozas labākajiem paraugiem, un, šķiet, tikai neveiksmīgas sagadīšanās pēc nav atnesis autoram pasaules mēroga slavu.

Lasīt noveļu krājumu Smalkās kaites

Vairāk par šo kanona vērtību

Par autoru

Latviešu rakstniecībā ar Ādamsona literārajiem darbiem saistāmas galvenokārt divas īpatnības - skaistuma kults jeb estētisms un cilvēka dabas "smalkās kaites".

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Eriks Ādamsons (Literatūras bibliotēka)
Citi resursi no letonika.lv

Resursi internetā

literature.lv par Eriku Ādamsonu
Vizma Belševica. Gadu gredzeni (1969); Dzeltu laiks (1987); Triloģija Bille (1995–1999)

Par kultūras vērtību

Gadu gredzenos, atļaudamies cilvēciskot Livonijas hronikas autoru, Belševica raksta ne tik daudz par svešo varu, cik par varas atsvešinātību vispār, neaizmirstot jautājumu – vai vergs pats nav atbildīgs par savu verdzību un - vai vispār iespējama saskaņa starp personību un varu?

Lasīt dzejas krājumu Gadu gredzeni

Gadu gredzeni un Dzeltu laiks ir Belševicas spožākie dzejoļu krājumi. Cilvēciskojot Dzeltu laika Laika rakstos pusanonīmos "mazos cilvēkus", Belševica turpina Gadu gredzenos uzdotos būtiskos jautājumus, kas paradoksālā veidā pārtop ārkārtīgi spēcīgā apoloģijā vārda spēkam, allaž paturot prātā ideālu, uz ko jātiecas vārda mākslai – harmoniju, kāda atrodama tikai dabā.

Lasīt dzejas krājumu Dzeltu laiks

Triloģijā Bille Belševica izspēlē trumpja kārti – savu talantu arī pelēcību aprakstīt reti koši un iespaidīgi, saprātīgās devās lietojot ironiju, tādējādi klasisko bērnības atmiņu stāstu paceļot jaunā kvalitātē.

Lasīt triloģiju Bille

Vairāk par šīm kanona vērtībām

Par autori

Knuts Skujenieks par V. Belševicu raksta: „Pašiem latviešiem nekas nav pārliecīgi jāsazīmē. (..) Dzīvās izloksnes un vecās vārdnīcas baro Vizmas dzeju ar īsti latvisku sulu. Šis latviskums nekad netiek izbīdīts priekšplānā, un tādēļ tas ir jo stiprāks. (..) Ne velti Vizmu cildina par vienu no labākajām latviešu valodas pratējām. (..) Kopumā satverta, Vizmas dzeja ir ārkārtīgi dzīves pilna. Tajā ir gan romantiskas jausmas, gan sūras vilšanās. Ir ģimene, bērni, plīts. Ir mūžības problēmas un maizes darbs".

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Vizma Belševica (Literatūras bibliotēka)
Citi resursi no letonika.lv

Resursi internetā

literature.lv par Vizmu Belševicu
satori.lv raksts par Vizmu Belševicu
Uldis Bērziņš. Dzeja

Par kultūras vērtību

Bērziņš visu mūžu raksta vērienīgu epu – par savām attiecībām ar valodu un valodas attiecībām pašai ar sevi. Epa tapšanas gaitā viņš izmainījis ne tikai priekšstatu par to, kas ir un kam jābūt tekstam, lai to dēvētu par dzeju, – to lielākā vai mazākā mērā tiecas darīt katrs dzejnieks, bet arī pašu valodu. Pēc Bērziņa vairs nerunās un nerakstīs tā kā pirms Bērziņa. Postbērziņa laikmeta latviešu valoda jau ir citāda.

Lasīt Ulda Bērziņa dzeju

Vairāk par šo kanona vērtību

Par autoru

"Dzejnieka oriģinalitāte nav apšaubāma, un tā ir tas magnēts, kas pievelk gan kvalificētus, gan nekvalificētus lasītājus un diktē aktīvu attieksmi pret šo dzeju" – tā par Ulda Bērziņa dzeju spalvas brālis Knuts Skujenieks.

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Uldis Bērziņš (Literatūras bibliotēka)
Bibliogrāfija

Resursi internetā

literature.lv par Uldi Bērziņu
satori.lv par Uldi Bērziņu
Rūdolfs Blaumanis. Noveles; Indrāni (1904)

Par kultūras vērtību

Blaumanis kādā vēstulē formulēja domu, pie kuras jānonāk jebkuras nācijas literatūrai: "Nevis tas, vai tu rozi vai mēslu gubu apraksti, ir tas svarīgākais, bet gan tas, kā tu to dari." Pēc Blaumaņa vairs nepastāvēja problēma – vai attālā Eiropas un Krievijas provincē vispār var dzimt liela literatūra.

Lasīt Rūdolfa Blaumaņa noveles

Blaumaņa īsproza un dramaturģija apstiprina pašsaprotamu patiesību: arī provincē rit šekspīriskas kaislības, nepieciešams vien Šekspīrs, lai tās ieraudzītu un aprakstītu. Blaumanis uzņēmās šo lomu, turklāt rakstīja kaislību intensitātei adekvātā mākslinieciskajā līmenī.

Lasīt lugu Indrāni

Vairāk par šīm kanona vērtībām

Par autoru

Spilgtākais latviešu rakstnieks , iespējams, visā latviešu rakstniecības vēsturē. Blaumanis sevi veidojis par rakstnieku apzināti un mērķtiecīgi. Impulsu pievērsties "visdzīvākajai dzīvei" un latviešu zemniekam ar viņa "pelēko ikdienu" Rūdolfam Blaumanim devis Gētes "Fausts" un citi dižā vācu ģēnija darbi.

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Rūdolfs Blaumanis (Literatūras bibliotēka)
visi Rūdolfa Blaumaņa darbi - lugas, stāsti, noveles, pasaka, dzeja, feļetons
Citi resursi no letonika.lv

Resursi internetā

literature.lv par Rūdolfu Blaumani
Braku muzejs par Rūdolfu Blaumani
Aleksandrs Čaks. Mana paradīze (1932); Mūžības skartie (1937-1939)

Par kultūras vērtību

Manā paradīzē Čaks pirmais latviešu literatūrā ne tikai pavēstīja, bet arī lieliski apliecināja, ka dzejot iespējams pat par visnepoētiskākajām lietām un būšanām, pie viena atjauninot sterilo augstās poēzijas valodu, atgriežot to profānajā stāvoklī, uz ielas, haosā. Tāpat viņš bija pirmais, kurš atļāvās poetizēt pilsētu, vēl vairāk - pilsēta viņam bija pasaules centrs, būtībā – vienīgā iedomājamā esamības forma.

Lasīt krājumu Mana paradīze

Lai arī Mūžības skarto poētika liekas krasi atšķirīga no Manas paradīzes, būtībā eps ir loģisks turpinājums Čaka sākuma perioda dzejai: viens no Čaka centrālajiem vadmotīviem allaž ir bijis indivīda brīvība; savukārt Mūžības skartajos strēlnieki, kuriem lieli nopelni Latvijas neatkarības izcīnīšanā, kļūst par brīvības augstākās pakāpes iemiesojumu.

Lasīt epu Mūžības skartie

Vairāk par šīm kanona vērtībām

Par autoru

Pirmais latviešu literāts, kura daiļrade ir izteikti urbāniska. Čaka dzejā atspoguļojas līdz smeldzei izjustā mīlestība pret Rīgu, viņš apdzejojis Rīgas trauksmaino dzīvi, arī tēmas un personāžus, kas agrāk dzejā neparādījās - pilsētas naktsdzīvi, ormaņus, klaidoņus un ielas meitas, trūcīgos priekšpilsētās. Aleksandra Čaka darbi pieteica latviešu modernās dzejas sākumu.

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Aleksandrs Čaks (Literatūras bibliotēka)
Citi resursi no letonika.lv

Resursi internetā

literature.lv par Aleksandru Čaku
Čaka muzejs
Regīna Ezera. Zemdegas (1977)

Par kultūras vērtību

Labākais Ezeras romāns. Norises Mūrgales mikrokosmā, kas aprakstīts Zemdegās, ir caurcaurēm reālas, taču autore tieši šo bezmaz klasiskā reālisma kvintesenci pasludina par fantasmagoriju, fikciju, pilnīgi neticamiem notikumiem, tādējādi tālu pārkāpdama sava laika prozas robežas un precīzi paredzēdama prozas virzību nākotnē.

Lasīt romānu Zemdegas

Vairāk par šo kanona vērtību

Par autoru

Regīna Ezera tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām 20. gadsimta latviešu psiholoģiskās prozas autorēm. Autores daiļradē liela nozīme ir sapņiem, vīzijām, nojautām, fantastiskā un reālistiskā sapludinājumam.

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Regīna Ezera (Literatūras bibliotēka)
Bibliogrāfija
Citi resursi no letonika.lv

Resursi internetā

literature.lv par Regīnu Ezeru
Jānis Jaunsudrabiņš. Baltā grāmata (1921); Aija (1911-1925)

Par kultūras vērtību

Jaunsudrabiņš visu mūžu rakstīja arī stāstus un mazus tēlojumus. Daļa no šiem tēlojumiem apkopota Baltajā grāmatā – vienā no gaišākajiem, poētiskākajiem un stilistiski izturētākajiem bērnības atmiņu stāstījumiem latviešu literatūrā. Baltā grāmata apliecina, ka arī bērnības atmiņu tēlojumi ir piederīgi "augstajai mākslai".

Lasīt darbu Baltā grāmata

Triloģijā Aija Jaunsudrabiņš mīlestību no saldsērīgas sižetiskas klišejas pārtapina eksistenciālā jēdzienā – apmērām pēc šāda principa: esamību nosaka mīlestība, līdz ar to sākumā nepretenciozo mīlas stāstu pārvērsdams par vienu no iespaidīgākajiem romāniem latviešu literatūrā. "Aija ir visu laiku izcilākā vīrieša uzrakstītā grāmata par sievieti" (Nora Ikstena).

Lasīt triloģiju Aija

Vairāk par šīm kanona vērtībām

Par autoru

Ielūkojoties Jāņa Jaunsudrabiņa dzīves stāstā, nevar nepamanīt, ka abām savām mīlestībām - rakstniecībai un glezniecībai - viņš veltījis gandrīz vienlīdz daudz laika. Vēlme rakstīt un gleznot bijusi jūtama jau agrā jaunībā.

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Jānis Jaunsudrabiņš (Literatūras bibliotēka)
Ilustrācijas Baltajai grāmatai
Citi resursi no letonika.lv

Resursi internetā

literature.lv par Jāni Jaunsudrabiņu
vietas.lv par Jāni Jaunsudrabiņu
audiogrāmatas no pasakas.net
Brāļi Kaudzītes. Mērnieku laiki (1879)

Par kultūras vērtību

Brāļi Kaudzītes, sarakstīdami Mērnieku laikus, iespaidīgi apliecināja, ka uz Eiropas literārās skatuves parādījies jauns spēlētājs un ka latviešu literatūra spēj radīt līdzvērtīgus prozas darbus kā "lielo" nāciju literatūras. Turklāt autori ar Mērnieku laikiem tik perfekti definēja, kas ir un kādai jābūt latviešu prozai, ka vēlāko paaudžu rakstnieki nekādi nespēja tikt no šā krātiņa laukā.

Lasīt romānu Mērnieku laiki

Vairāk par šo kanona vērtību

Par autoriem

"Filozofs zemnieku svārkos", tā Reini Kaudzīti dēvējis Atis Kronvalds. Eiropu apceļodams, viņš esot staigājis savos piebaldzēna svārkos. Matīss Kaudzīte sekojis jaunajām strāvām latviešu kultūras dzīvē un rūpējies, lai Vecpiebalga no tām neatpaliktu.

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Brāļi Kaudzītes (Literatūras bibliotēka)
Citi resursi no letonika.lv

Resursi internetā

literature.lv par brāļiem Kaudzītēm
Attēli no acadlib.lv
Kārlis Mīlenbahs. Latviešu valodas vārdnīca

Par kultūras vērtību

Latviskās vārda kultūras apzinātāju kopdarbs ir Mīlenbaha sastādītā Latviešu valodas vārdnīca – plašākais kultūtrkontekstā komentētais latviešu valodas vārdu uzkrājums. Tā ir vārdnīca, kas tiek citēta un joprojām aktīvi izmantota gan Latvijā, gan indoeiropiešu valodu pētnieku darbos ārzemēs.


Vairāk par šo kanona vērtību

Par autoru

Zinātniskās valodniecības aizsācējs Latvijā. Pētījis latviešu valodas sintakses, leksikas, ortogrāfijas jautājumus. Pirmais Latvijā plaši pievērsies vispārējām valodniecības problēmām un valodas normēšanas jautājumiem.

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Kārli Mīlenbahu no letonika.lv

Resursi internetā

Mīlenbaha un Endzelīna Latviešu valodas vārdnīca
Ina Druviete par Kārli Mīlenbahu no Valsts valodas portāla
Jānis Poruks. Pērļu zvejnieks (1895)

Par kultūras vērtību

Poruka Pērļu zvejnieks faktiski ir pirmais romantisma manifests latviešu literatūrā – un tieši Poruks pirmais pavēstīja, ka tuvojas XX gadsimts, paplašinādams līdz tam visai piezemētās un "laucinieciskās" prozas teritorijas ar konfliktu starp īstenību un ilūziju, cilvēka iekšējās būtības meklējumiem, pašrefleksiju, Nīčes idejām un dažiem simbolisma elementiem.

Lasīt darbu Pērļu zvejnieks

Vairāk par šo kanona vērtību

Par autoru

Vispretrunīgāk vērtētais latviešu rakstnieks un dzejnieks. "Mēs nojēdzam, ka nāks dzejnieks, kāda mums vēl nav bijis, kuru mums būs grūtāk saprast kā visus tos, kas dziedāja par Dzimtenes kalniem un lejām." tā par Jāni Poruku rakstījis Vilis Plūdonis.

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Jānis Poruks (Literatūras bibliotēka)
Jāņa Poruka dzejas krājums
Jāņa Poruka stāstu krājums
Citi resursi no letonika.lv

Resursi internetā

literature.lv par Jāni Poruku
Valmieras bibliotēka par Jāni Poruku
Rainis. Gals un sākums (1912); Uguns un nakts (1905)

Par kultūras vērtību

Gala un sākuma kompozīcija un aptvērums veidots ar latviešu literatūrā vēl nebijušu vērienīgumu, ko varētu apzīmēt ar jēdzienu "aptvert nepatveramo". Arī motīvi XX gadsimta sākuma latviešu dzejai vēl neraksturīgi – absolūtās harmonijas alkas, kosmiskā dvēsele un dvēseliskais kosmoss, bezgalīgais esamības loks, ko nespēj pārraut pat nāve.

Lasīt dzejas krājumu Gals un sākums

Uguns un nakts simbolika ir ārkārtīgi ietilpīga un daudzplākšņaina un tālu pārsniedz virsrakstā it kā formulētās primitīvās dialektikas robežas. Būtībā tā ir universāla filozofija, kas ietverta vienkāršos un tālab jo vieglāk atpazīstamos simbolos.

Lasīt lugu Uguns un nakts

Vairāk par šīm kanona vērtībām

Par autoru

Raiņa dzejai piemīt tāda daudzpusība, ka katrs režīms, katra vara atrod iespēju Raini "piesavināties", skaidrot viņa darbus tā, kā pašiem ērti. Raini par savu dzejnieku sauca arī padomju laikā, atrodot revolucionāras noskaņas Raiņa krājumos.

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Rainis (Literatūras bibliotēka)
Raiņa darbi - lugas, dzeja, dzeja bērniem, epika, poēma, atdzejojumi
Attēli, audio un video
Citi resursi no letonika.lv

Resursi internetā

literature.lv par Raini
kultura.lv par Raini
Kārlis Skalbe. Ziemas pasakas (1913)

Par kultūras vērtību

No vienas puses Skalbes pasakas vēsta, ka Andersena un Vailda gars ir dzīvs jebkurā laikā un vietā – nepieciešams vien autors, kurš spējīgs šo garu sajust, no otras - tā ir viena no izteiksmīgākajām simbolisma poētikas realizācijām latviešu literatūrā. Vienlaikus Skalbe sapludina tradicionālo folkloru ar moderno literatūru, folkloras valodu – ar domāšanu tēlos, kas arī gadsimta sākuma literatūrā bija pirmreizīga parādība.

Lasīt Kārļa Skalbes pasakas>

Vairāk par šo kanona vērtību

Par autoru

Skolotājs, rakstnieks, trimdinieks, cietumnieks cariskajā Krievijā, latviešu strēlnieks, viens no Latvijas valsts dibinātājiem, divu Saeimu deputāts, Žurnālistu arodbiedrības līderis, bet mūža beigās trimdinieks Zviedrijā.

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Kārlis Skalbe (Literatūras bibliotēka)
Bibliogrāfija
Citi resursi no letonika.lv

Resursi internetā

Kārļa Skalbes muzejs "Saulrieti"
audiogrāmatas no pasakas.net
Ojārs Vācietis. Si minors (1982)

Par kultūras vērtību

Si minors ir grāmata, kuru var uzlūkot kā savulaik par asociatīvo dēvētās dzejas koncentrātu. Vienlaikus tajā nojaušamas arī agrīnā, uz pārmēru precīzām poētiskām formulām tendētā Vācieša atspulgs. Asociatīvā dzeja allaž ir nepabeigta – starp metaforām ir pietiekami liela telpa interpretācijas brīvībai, un Si minorā Vācietis visspilgtāk apliecināja sevi kā šīs tukšās, brīvās telpas dzejnieku.

Lasīt krājumu Si minors

Vairāk par šo kanona vērtību

Par autoru

"Viņš uzdrīkstējās nenobīties un pierakstīt savas sirdsbalss teikto - par to nācās maksāt ar darbu nepublicēšanu ilgākā laika periodā. Taču Ojāra Vācieša talantu apklusināt neizdevās: viņa vārdam piemita pārāk liels spēks un tauta viņu mīlēja."

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Ojārs Vācietis (Literatūras bibliotēka)
Ojārs Vācietis lasa savu dzeju
Citi resursi no letonika.lv

Resursi internetā

literature.lv par Ojāru Vācieti
Ojāra Vācieša muzejs
Imants Ziedonis. Es ieeju sevī (1968); Taureņu uzbrukums (1988); Epifānijas I un II (1971-1974)

Par kultūras vērtību

Krājumā Es ieeju sevī Ziedonis definēja sava ceļa jēdzienu, kurā no svara ir ne tik daudz gala rezultāts, cik pats ceļš, un vairs nav būtiski, vai mēs šim ceļam redzam galapunktu vai ne.

Lasīt dzejas krājumu Es ieeju sevī

Taureņu uzbrukumā Ziedoņa "nelineārā filozofija" piedzīvoja kulmināciju. Vienlaikus taureņi ir absolūtās, bezmērķīgās brīvības simbols, bet varbūt taureņi ir "[..] Dabas Lielie Smiekli. Un daba nesmejas caur ziediem, ne caur augļiem, bet viņai uznāk taureņi kā smiekli un – vienkārši – šai zemei smejas sirds."

Lasīt dzejas krājumu Taureņu uzbrukums

Ziedonis allaž tiecas lauzt uztveres stereotipus un domāšanas inerci, labi pazīstamus motīvus un simbolus uzlūkodams negaidītā un bieži vien paradoksālā skatījumā, kas jo īpaši raksturīgs Epifānijām.

Lasīt Epifānijas

Vairāk par šīm kanona vērtībām

Par autoru

Imants Ziedonis vienmēr bijis sabiedriski aktīvs, bet savā īpašā veidā - Ziedonis iedibināja Spīdolas dienas, Spīdolas stipendiju un Daugavas krastu sakopšanas programmu. Divdesmit gadus Ziedonis vadīja inteliģences grupu, kas atbrīvoja Latvijas dižkokus.

Lasīt vairāk letonika.lv portālā

Imants Ziedonis (Literatūras bibliotēka)
Citi resursi no letonika.lv

Resursi internetā

literature.lv par Imantu Ziedoni
Imanta Ziedoņa fonds "Viegli"
audipasakas no pasakas.net