Atbildes, kuras tu meklē

Uldis Bērziņš

(1944)

Dzejnieks un atdzejotājs.

Uldis Bērziņš dzimis 1944. gada 17. maijā Rīgā. Studējis latviešu filoloģiju Latvijas Valsts universitātē (1962‒1964); beidzis Ļeņingradas Universitātes Austrumu fakultāti (1968-1971), stažējies Maskavas Āzijas un Āfrikas valstu institūtā (1973‒1974), valodu zināšanas papildinājis Taškentas Valsts universitātē (uzbeku valoda), Reikjavīkas Universitātē (īslandiešu valoda), Čehoslovākijā, Zviedrijā, Holandē u. c. Stažējies Lundas Universitātes Teoloģijas fakultātē "Korāna" tulkošanas jautājumos. Kopš 2002. gada turku valodas pasniedzējs Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē.

Pirmās dzejas publikācijas 1963. gadā. Pirmais dzejoļu krājums "Piemineklis kazai" (1980), par kuru grāmatas ievadā Ojārs Vācietis raksta: "Viena no spilgtākajām pirmajām grāmatām, kāda pēdējā laikā redzēta".

"Dzejnieka oriģinalitāte nav apšaubāma, un tā ir tas magnēts, kas pievelk gan kvalificētus, gan nekvalificētus lasītājus un diktē aktīvu attieksmi pret šo dzeju" ‒ tā par Ulda Bērziņa dzeju raksta "spalvas brālis" Knuts Skujenieks.

Sarakstījis dzejoļu krājumus "Poētisms baltkrievs" (1984), "Laiks" (1994, kopā ar J. Kronbergu),"Nenotikušie atentāti" (1990), "Nozagtie velosipēdi" (1999), "Maijs debešos" (2002), "Saruna ar pastnieku" (2009; "Literatūras gada balva 2009" dzejas kategorijā), "Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā"(2014;"Literatūras gada balva 2014" dzejas kategorijā).

U. Bērziņš atdzejo un tulko no slāvu, semītu, turku, irāņu, ģermāņu un citām valodām, uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu atdzejotājiem, impulsējis daudzus citus dzejniekus gan dzejā, gan atdzejā. Nozīmīgākie tulkojumi: Saadī "Rožudārzs" (1983), Snorre Sturlas dēls "Gilves acumalds/Mitoloģisku teiku krājums un poētikas rokasgrāmata "Edda"" (1997), mūsdienu turku dzejas izlase "Baložu pilni pagalmi" (1988, kopā ar P. Brūveri), "Pulcētājs" (2000), "Korāna" tulkojums (2011).

U. Bērziņš bijis Latvijas Bībeles biedrības Teksta komisijas loceklis, ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1992). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), saņēmis Zinaīdas Lazdas balvu (1994), Baltijas Asamblejas balvu (1995) un Spīdolas balvu (2000). 2009. gadā atdzejā ieguvis Dzejas dienu balvu.

Izmantotā literatūra:

  1. Knuts Skujenieks Paša austs krekls. R., 1987.
  2. Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R, 2003.
  3. www.literature.lv