Senāk:
Piemineklis iezīmē ceļu, pa kuru 1919.gada 6.jūnijā slavenajās Brīvības cīņas uz fronti devās Skolnieku rota. Šī pieminekļa meta autors ir Jānis Rozenbergs, varā to izveidoja E. Āboliņš un J. Zibens. Piemineklis atklāja 1938.gada 26.maijā. 1950.gadā kā padomju režīmam nevēlams piemineklis tika demontēts.

Stāsti par "Skolnieku rotas pieminekli"
1919.gada vasarā, kad latviešu un igauņu karaspēks kopīgi cīnījās par Latvijas atbrīvošanu no ienaidniekiem, pie 2.Cēsu kājnieku pulka no brīvprātīgiem skolniekiem izveidoja atsevišķu vienību – 8.rotu. Skolnieku rota Cēsu pulka sastāvā piedalījās visās tā kaujās.

Valfrīds Vīgants un Kārlis Dzirkalis

Atmiņas
Cēsu pulka skolnieku rota1. un 2. jūnijā pieteicās ap 70 brīvprātīgie skolnieki un daži studen­ti 16-20 gadu vecumā. Daži no viņiem atveda līdz ari zirgus un ieročus. Lielu pamudinājumu jauniem karotājiem deva toreizējais Valmieras reālskolas direktors, tagad prof. Dr. theol. L. Adamovičs, kas visur atbalstīja audzēkņu cēlos nodomus. No brīvprātīgiem skol­niekiem ap 20 piekomandēja pulka sakaru un citām komandām.31. maijā agri no rīta partizāņu nodaļa iebruka Cēsīs, padzenot pakaļpalikušos sarkanarmiešus un lielinieku komitejas. 1. jūnijā, Cēsu iedzīvotāju jūsmīgi apsveikts, Cēsīs ienāca 2. Cēsu kājnieku pulks. Arī šeit sākās skolnieku brīvprātīga pieteikšanās, ko jo nopietni atbalstīja vietējās reālskolas direktors, tagad docents, Longins Ausējs. Reālskolā notika referāts, kurā apskatīja patreizējo stāvokli, kam sekoja uzai­cinājums pieteikties brīvprātīgos tēvijas aizstāvjos. Pieteikšanos pieņē­ma 2. Cēsu pulka virsleitnants Grīns, kuru vēlāk iecēla par skolnieku rotas pirmo komandieri. Cēsīs pieteicās 38 skolnieki, radot atsevišķu brīvprātīgo grupu. Apvienojot šīs atsevišķās Valmieras un Cēsu skol­nieku grupas, pulkā radās jauna vienība - 8. brīvprātīgo skolnieku rota.Grupu apvienošana notika 5. jūnijā Cēsīs, kad Valmieras grupa, kājām nākdama, pievienojās Cēsu grupai. Valmierā izvadīšana notika sevišķi svinīgi. Pavadīti no vecākiem, audzinātājiem un iedzīvotājiem, jaunie tēvijas sargi devās pretim nezināmai nākotnei. Vietējās reālsko­las skolotājas lielā steigā darināja rotai karogu nacionālās .krāsās, kas rotu vadīja kaujās. Ceļā mantas palīdzēja vest vietējie iedzīvotāji un šķūtnieki. Cēsīs Valmieras skolnieku grupu sagaidīja ar mūziku un novietoja Dārza ielā - proģimnazijas telpās, kur jau uzturējās Cēsu grupa. Tagad jau rotas sastāvā bij 108 cilvēki un pieteicās vēl arvien. Rotai steidzoši izdalīja šautenes, kaujas municiju un īsi apmācīja. Par grupu komandieriem nozīmēja dažus jau piedzīvojušus karavīrus un vecākos skolniekus. Apģērbs un uzturs vēl bij pašu. Skolnieki bij tērpti vieglās blūzītēs, vai tā saucamās "tužurkās - gimnasterkas", apjosti skolēnu jostām. Pie skolas cepures kokarde nacionālās krāsās un ap roku balta saite ar pulka uzrakstu. Šādā stāvoklī skolnieki gaidīja savus uzdevumus. Šai rotai, sastāvošai no 14 - 20 gadu veciem zēniem, piekritā izcilus loma pirmās Cēsu kaujas, kur tā, iedamakauju centra, uz saviem jaunajiem pleciem izbaudīja landesvēra sīvos triecienus.Pirms liktenīgām Cēsu kaujām no skolnieku rotas piekomandēja dažus skolniekus, vietējā apvida labus pazinējus, igauņu bruņotam vilcienam "Kalew", kuri 5. jūnijā pie Araižiem un Amatas tilta pirmās sadursmēs kā izlūki sniedza neatsveramus pakalpojumus mūsu armijai.Jau nākošā naktī uz 6. jūniju pīkst. 2 bij trauksme un rotai deva pavēli iziet pozicijās. Tas viss notika nepilnās 24 stundās pēc skol­nieku pieteikšanās un iedalīšanas rotā. Pēdējo reizi izdarīja taktisko apmācību pilsētas ielās un rādīja apiešanos kaujas šautenēm un ro­kas granātām. Rota izgāja Mācītāja muižas - Meijermuižas līnijā, aizsargājot svarīgāko kaujas iecirkni. Pa kreisi skolnieku rotai bij 2. Cēsu pulkā 7-tā un pa labi 1-mā rota. Fronte bij ap 7 km gara un to aizsargāja galvenā kārtā daži simti brīvprātīgo. Šeit arī notika sla­veno Cēsu kauju pirmie šāvieni un sadursmes, kas vēlāk pārvērtās sīvā kaujā. Skolnieki cīnījās varonīgi un pašaizliedzīgi. Trūka ieroču, patronu un uztura, bet ārkārtēja pašuzpurēšanās un sajūsma tos aizvietoja. Tai laikā no Cēsīm atkāpās pārējās daļas, jo pretim stāvēt tik labi apbruņotam pārspēkam nevarēja. Skolnieku rota, būdama visu laiku zem landesvēra uguns, kā beidzamā daļa sedza mūsu pārejo karaspēka daļu atiešanu, zaudējot varoņu nāvē savu pirmo kritušo Edgaru Krieviņu, kā arī vairākus ievainotus. Landesvērs tuvojās pilsētai; šeit viņam ar skolniekiem norisinājās ļoti sīvas cīņas. Beidzotskolnieku rota un pārējās karaspēka daļas soli pa solim ar kauju atstāja. Cēsis un atkāpās līdz Raunai, kur ieņēma aizstāvēšanās pozīcijas.Visā brīvības cīņu laikā skolnieku rota zaudējusi no sava vidus 9 kritušus un mirušus, un ap 25 ievainotus karavīrus, starp kuriem vairāki 14 - 16 g. vecumā. Par nopelniem Latvijas atbrīvošanas cīņās rotas karavīri apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni.Cēsu pulka skolnieku rotas gaitas ir spilgts varonības un pašuzu­purēšanās paraugs latvju tautai un sevišķi skolu jaunatnei. Arī torei­zējā armijas vadība rotu uzskatīja par drošsirdīgu un apzinīgu kara­spēka vienību, kurai uzticēja grūtu un atbildīgu uzdevumu veikšanu.Šādi gadījumi, ka tik jauni, neapmācīti, vāji apbruņoti, neapģērbti, bet ticības un tēvu zemes mīlestības sajūsmā apgaroti zēni, kuriem mobilizācija nedraudēja, labprātīgi dodas tēvijai palīgā un gatavi pat mirt par savu dzimteni, ir ļoti reti pat starptautiskajā kara vēsturē, kāpēc Cēsu pulka skolnieku rotas kara gaitas ir augsti vērtējamas, ierādot tām izcilus vietu mūsu brīvības cīņu vēsturē.

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Palasta iela Cēsīs

Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Vidzemes reģionā: Gunta Romanovska