Pēc I Pasaules kara dzelzceļa darbiniekiem, kuru mājas tika nopostītas, nācās mitināties kara laikā uzceltās blindāžās vai arī preču vagonos. Līdz 1938. gadam tika uzbūvētas 153 dzīvojamās ēkas par 2 miljoniem latu. Ceļa strādniekiem izbūvēti 1 vai 2 istabu dzīvokļi ar virtuvēm, pieliekamām telpām, priekštelpām un citām labierīcībām. Priekšstrādniekiem paredzēt 2 istabu dzīvoklis, bet ceļa meistaram – 3 istabu dzīvoklis ar kantora telpu. Pie katras dzīvojamās mājas bija uzcelta saimniecības ēka sīklopiem un govīm.

Staciju darbiniekiem dzīvokļi lielākoties atradās staciju ēkās, pie tam mazākajās stacijās dežurtelpa ar tiešu ieeju bija savienota ar dzīvokli, lai darbinieks, uzturoties savā dzīvoklī, dzirdētu tālruņa zvanu un publikas apmeklējumu. Lielākās stacijās, kur dežūras notika maiņās, darbiniekiem dzīvokļi parasti bija iekārtoti otrā stāvā – stacijas priekšniekam bija paredzēts 3 istabu dzīvoklis, dežurantam 2 istabu, bet pārmijniekiem vienistabas dzīvoklis ar virtuvi. Ēkās, kur tuvumā bija ūdenstornis vai arī elektrības tīkls, ierīkots ūdensvads, veļas mazgātava un vannas istaba. Pagraba telpās parasti ierīkoja maizes ceptuvi un citas saimniecības telpas.

Fotogrāfijās redzamas divas dzelzceļa darbinieku mājas (brūnā māja celta 20.gs. sākumā - tā ir redzama melnbaltā 1905. gada fotogrāfijā, kas pievienota šķirklim "Valkas stacijas ēka"; zaļā ēka būvēta vēlākos gados).


Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Pa Valkas bānīša pēdām

Objekta iesniedzējs: Ilze Gaile, Edgars Gaile

Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Vidzemes reģionā: Gunta Romanovska