Birzuļu mājas galā esošā liepa ir tikusi patstāvīgi izmantota kā dores koks (augošā kokā dabīgi izveidojies vai cilvēka izcirsts dobums, kurā dzīvo bites, ražo medu un vasku).

Netālu no upes atrodas vēl vienas dzīvojamās ēkas pamati. Šajā ēkā padomju gados esot dzīvojis čigāns, kuram, mums nezināmu iemeslu dēļ, bijis bail dzīvot lielajā Birzuļu ēkā. Blakus atrodas liepas. Haralds Ērmanis vienā no šīm 3 liepām ir griezis ārā bišu saimi (koks nav kalpojis kā patstāvīgs dores koks). Pārējos kokos ir garas griezumu vietas. Vienā liepā izskatās, ka ir ieaudzis dores dēlītis.

Senatnē:

Dores kokus izmantoja kā bišu stropus. Par dores kokiem kalpoja ozoli, liepas, priedes, mazāk – egles, jo tās daudzie zari apgrūtināja stumbra izdobšanu un, ja egles stumbrs sāka trupēt, to viegli izgāza vējš. Parasti kokā vairāku metru augstumā izgreba vienu dori, bet ir bijuši koki pat ar 4 dorēm. Dorei priekšā tika pielikts aizsargdēlītis – valna jeb valns, kas pasargāja bišu saimi no citiem meža iemītniekiem – dzeņiem, lāčiem, caunām. Aizsardzībai pret lāčiem dores abās pusēs un virs tās mēdza iedzīt dzelzs āķus, kas bija izliekti uz augšu. Uz valnas un dores iekšpusē tika iegrieztas mājās īpašnieka zīmes. Šo zīmi mantoja vecākais dēls, bet jaunākie dēli pie saviem bišu kokiem paturējušo šo pašu zīmi ar papildus pievilkumiem.

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Zudušo mājvietu dižkoki

Objekta iesniedzējs: Ilze Gaile, Edgars Gaile

Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Vidzemes reģionā: Gunta Romanovska