Ierīkojot Pļaviņu ūdenskrātuvi 20.gs. sešdesmito gadu vidū, Jumieža klints pazuda Pļaviņu jūras dzelmē. Taču pavasaros, ledus iešanas laikā, tā joprojām par sevi atgādina – Daugavas krastā šajā vietā parasti veidojas ievērojami ledus krāvumi. 2007. gada 26. aprīlī, atzīmējot vēsturisko dienu pirms astoņdesmit gadiem, kad Pļaviņām tika piešķirtas pilsētas tiesības, Daugavas krastmalā – tur, kur kādreiz atradās Jumiezis, tika iestādīti astoņi kociņi: Maķedonijas priede, asā egle, Māka ieva, sarkanais ozols, zirgkastaņa, kalnu priede, vītols, melnais plūškoks. Katrs koks simbolizē Pļaviņu pilsētas mūža desmitgadi. Iestādīti arī jasmīni, ceriņi, kokveida hortenzijas, sarkanlapu bārbele, kadiķi. Apstādījumu projektu izstrādāja pļaviņiete Dita Laure (Gailīte).Tika ierīkoti arī soliņi atpūtai un sarunām ar Daugavu.

Senatnē:
Līdz Pļaviņu HES uzbūvēšanai un ūdenskrātuves ierīkošanai Daugava posmā pie Pļaviņām plūda dziļā dolomīta atsegumu veidotā ielejā, klintīm un stāvām kraujām bagāta. Jumiezis bija viena no Daugavas labā krasta klintīm Pļaviņu pilsētas teritorijā, kuras slīpums un izskats atgādināja jumta kori. Daļa no klints slēpās zem ūdens.

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Daugavas taka

Objekta iesniedzējs: Ineta Grandāne

Latvijas kultūrvides TAKAS kuratore Zemgales reģionā: Aelita Ramane