Paslēptais parkets
(pēc Ineses Andersones stāstītā)
Sākumā padomju gados Šķēdes pils pirmajā stāvā ierīkoja labības glabātuvi. Tur bija no dēļiem sasista grīda un nodalījumi dažādām labības šķirnēm. Protams, graudi mēdza arī sabojāties, ja dabūja mitrumu. Tad tie sapelēja vai sadīga. Kad tika izveidota padomju saimniecība „Viesturi”, tad vadītāji nolēma, ka tomēr pils nav piemērota vieta graudu uzglabāšanai. Uzcēla kalti un pamazām atbrīvoja pils zāli. Vēl pēc kāda laika izdomāja šo telpu iztīrīt. Kad noplēsa nost netīros dēļus, tad tiem apakšā atklājās ozolkoka parkets. To notīrīja, noslīpēja, nospodrināja. Un telpu izveidoja par Šķēdes klubu ar skatuvi un vietu, kur rāda kino.
Karavīru spoki
(pēc Ritas Balceres stāstītā)
Padomju laikos komjauniešiem bija jāiet pa nakti dežūrēt Šķēdes pilī. Tur mēs jaunieši pēc kārtas naktī sēdējām vienā telpā pie galda. Te kādu nakti sēdēju un tā kā iemigu, un kā atmodos, tā redzēju, ka pa durvīm soļo iekšā vīri lielos zābakos, mēteļos un ķiverēs, ar ieročiem pār plecu. Pēc brīža viņi pazuda. Iemigu atkal, un kad pamodos, tad atkal soļoja tie karavīri. Man palika pavisam bail, un skrēju pasaukt savu vīru, lai viņš nāk dežūrē. Viņš gan neredzēja nevienu spoku un viss bija mierīgi. Bet es redzēto vairs nevarēju aizmirst. Tur spokojās tie karavīri, kuri kara laikā hospitālī bija nomiruši un turpat pagrabā kaut kur aprakti. Pēc tam visiem bija bail dežūrēt.
Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Šķēdes pils
Objekta iesniedzējs: Inta Andersone un Šķēdes mazpulka dalībnieki
Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Kurzemē: Ieva Ignatova