Pirmais banītis savu ceļu uzsāka tieši Valkā. Apvienotā stacijas ēka pēc Pirmās Krievijas pieveddzelzceļu sabiedrības un Vidzemes Pievedceļu sabiedrības sadarbības tika atvērta 1903. gadā, tās nosaukums - Valka II.

Pēc Latvijas valsts nodibināšanas Valkas platceļu stacija ar nosprausto robežu starp Latviju un Igauniju palika Igaunijai. Tādēļ kopš 1920. gada šaursiežu dzelceļa līnijas staciju sauc par Valka.

1920. gada pavasarī Rīgas – Valkas līniju pārnagloja no krievu platuma uz normālplatumu un šajā pašā gadā platceļu līniju ievilka Valkas šaursliežu stacijā (Rīgas virzienā savienojošais ceļš ar Pleskavas – Rīgas dzelzceļu tika izbūvēts no jauna). Pēc krievu platuma ritošā inventāra atgūšanas no Krievijas, kas notika 1921. gadā, Rīgas – Valkas līnijas pāršuva atpakaļ uz krievu platumu.

Mūra tipveida divstāvu stacijas ēka ir no sarkaniem ķieģeļiem ar dekoratīvām ķieģeļu joslām un logailu apdarēm. Visās divstāvu stacijās pēc vienota principa bija izvietotas uzgaidāmā telpa, dienesta telpas, kase, stacijas priekšnieka, biļešu kasiera un stacijas dežuranta dzīvokļi. Stacijās izbūvēja arī bagāžas noliktavas, pagrabus, saimniecības ēkas un tualetes. Uzgaidāmās telpas parasti tika iekārtotas ēkas pirmajā stāvā un novietotas dzelzceļa pusē ar tiešu izeju uz perona. Sienas līdz 1,5 m augstumam sedza ozola vai kāda cita koka paneļiem, grīdas klāja musturotas krāsainas cementa plātnītes. Lielākās stacijās tika izbūvētas pat istabas policijai ar aresta telpām un atsevišķos gadījumos arī pasta nodaļai.

Melnbaltajā augšējā fotogrāfijā, kas uzņemta ap 1905. gadu, redzama sākotnējā stacijas ēka. Apakšējā melnbaltā fotogrāfijā redzama stacija pēc paplašināšanas, ko veica 1927. gadā, lai piemērotu to platsliežu dzelzceļa valsts robežstacijas vajadzībām. Pēc Otrā pasaules kara šo staciju slēdza, jo netika atjaunota šaursliežu līnija uz Ipiķiem un iecirknis līdz Žuldiņiem, kā arī Latvijas – Igaunijas valsts robežas tika likvidētas.

Mūsdienās stacijas ēka saglabājusies pilnībā, bet ir pamesta un nekopta. Gar staciju joprojām iet savienojošais sliežu ceļš ar Valgas staciju, kas tiek izmantots kā degvielas bāzes pievedceļš.

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Pa Valkas bānīša pēdām

Objekta iesniedzējs: Ilze Gaile, Edgars Gaile

Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Vidzemes reģionā: Gunta Romanovska