Viaduktu būvēšanas mērķis bija likvidēt viena līmeņa dzelzceļu un zemes ceļu krustojumus, lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu un netraucētu satiksmi pa zemes ceļiem.

Sākotnēji pie Valkas II stacijas bijis neliels koka konstrukcijas tilts, kas redzams augšējā fotogrāfijā (uzņemta 20. gs. sākumā). Fotogrāfijā redzams, ka uz šo staciju ved tikai šaursliežu ceļi. Ievelkot platsliežu līniju Valka II stacijā, tilta augstums bija jāpielāgo platsliežu vilcieniem, tādēļ tas tika uzbūvēts 1925. gadā kā viens no nedaudzajiem vieglā tipa viaduktiem pirmās Latvijas laikā (redzams vidējā fotogrāfijā, kas uzņemta 20. gs. 20 - tajos gados). Būvēts kombinētā dzelzs un dzelzsbetona konstrukcijā, kas kopā izmaksājis 30 000 latu. Tā kā viaduktu būve izmaksāja dārgi, tad līdz 1938. gadam Latvijā to bija tikai 27, kas ir salīdzinoši nelieks skaits uz kopējā inženierbūvju (tiltu, viaduktu un caurteku) skaita - 3350 vienībām.

II Pasaules kara laikā tilts ticis spridzināts, bet Padomju gados to atjaunoja. Apakšējā fotogrāfijā redzams viadukts mūsdienās.

Melnbaltie foto no T. Altberga un M. Helme krājumiem.


Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Pa Valkas bānīša pēdām

Objekta iesniedzējs: Ilze Gaile, Edgars Gaile

Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Vidzemes reģionā: Gunta Romanovska