2009. gadā Karātavkalnā pēc Zlēku attīstības fonda projekta atklāta Atpūtas parka 1. kārta. Parkā izveidota komforta zona un uzstādīti vides objekti Fēnikss un Visuma acs. Zlēku atpūtas parks veidots kā piemineklis cilvēkiem ar īpašām spējām.

Senatnē:
Senatnē šī vieta bijusi pilskalns. Zlēku teritorijā ir trīs pilskalni Pavenšu pilskalns, Pabērzkalns un Zlēku pilskalns.

Stāsts par Zlēku karātavkalnu:
Pirms daudziem simtiem gadiem dzīvojis vecais Veckušķis, kurš bijis liels burvis. Vecais Veckušķis par Ziemassvētkiem, kad sniegs bijis līdz ratu rumbām, braucis kreklos uz baznīcu, zirgi bijuši vienās putās, bet par Jāņiem braucis uz baznīcu kamanās, biezā kažokā ietinies, zirgi balti nosarmojuši. Viņa burvestību nav varējis paciest Zlēku muižkungs (vācu tautības), tādēļ nolēmis izrēķināties ar veco Veckušķi un licis viņu sagūstīt un vest uz Kartavu kalnu sadedzināt. Kad zemnieki atbraukuši viņam pakaļ, viņš nav bēdzis, bet teicis zemniekiem: «Aizsieniet man acis un vediet uz Kartavu kalnu. Ja neaizsiesiet acis, tad 9 gadus tajos laukos, kurus es šodien redzēšu prombraucot, nebūs ražas. Šodien visu dienu līdz pat šiem vārdiem es vēroju savus laukus, tādēļ tur nebūs ražas, un nabagi būs visi tās saimnieki — nākošie astoņi saimnieki, un bagāts būs devītais saimnieks.» Ļaudis bi­jušies no vecā Veckušķa un skaitījuši saimniekus. Tad, kad atnācis devītais, šā Veckušķa Artura tēvs, mājas lauki tajā pašā gadā deva lielāku ražu. Tā piepildījās vecā Veckušķa vārdi.

Vecajam Veckušķim, vedot garām laukiem uz Kartavu kalnu, aizsēja acis, bet, iemetot sārtā, nabaga sievietei bija žēl savs lakats. Atņēma to, iemeta sārtā vaļējām acīm. Sārtā izdedzināja deviņus asus malkas, bet vecais Vec­kušķis vēl bija dzīvs. Deviņas dienas bija izmocījušiesļaudis. Vecajam Veckušķim kļuva žēl ļaudis, un tādēļ viņš teicis: «Aizbrauciet uz Kraukļu kapiem, noskaitiet žogam deviņus posmus, paņemiet no devīto posmu devīto kārti un atvediet to šeit, tad jūs varēsiet mani sadedzināt.» Kad ļaudis atveduši no Kraukļu kapiem devītā posma devīto kārti, vecais Veckušķis, uzliekot šo kārti uz uguns, tūdaļ sadedzis.

Vecajam Veckušķim, vedot garām laukiem uz Kartavu kalnu, aizsēja acis, bet, iemetot sārtā, nabaga sievietei bija žēl savs lakats. Atņēma to, iemeta sārtā vaļējām acīm. Sārtā izdedzināja deviņus asus malkas, bet vecais Vec­kušķis vēl bija dzīvs. Deviņas dienas bija izmocījušiesļaudis. Vecajam Veckušķim kļuva žēl ļaudis, un tādēļ viņš teicis: «Aizbrauciet uz Kraukļu kapiem, noskaitiet žogam deviņus posmus, paņemiet no devīto posmu devīto kārti un atvediet to šeit, tad jūs varēsiet mani sadedzināt.» Kad ļaudis atveduši no Kraukļu kapiem devītā posma devīto kārti, vecais Veckušķis, uzliekot šo kārti uz uguns, tūdaļ sadedzis.

2000, 2019. Anna Baže Ventspils Zlēkās, 73 g. v.; pier. V. Priekule 1960

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Zlēku senā skola

Objekta iesniedzējs: Zlēku pamatskolas 8. klase (2011. gads)
Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Kurzemes reģionā: Igeta Gredzena