Piltenes estrāde iebūvēta kādreizējās Piltenes muižas saimniecības ēku drupās ar skatu uz pilsdrupām. 2009. gadā estrāde tika atjaunota un pārbūvēta. Paralēli veiktajos arheoloģiskajos izrakumos nozīmīgākie atradumi - grezna akmens kausa fragments un dolomīta kalums.

Senatnē:
Piltenes pilī atradusies Piltenes bīskapijas rezidence - bīskapu kanceleja un bīskapijas soģa sēdeklis, kā arī bīskapu arhīvs un bibliotēka. Pils bija izveidojusies par tolaik modernu cietoksni ar konventa ēku dzīvošanai, plašu nocietinātas apmetnes teritoriju un diviem apaļiem 16. gs. sākumā celtiem lielgabalu torņiem modernai aizstāvēšanās tehnikai. Pils uzcelta un bijusi apdzīvojama aptuveni no 1220 gada līdz 1750. gadam, kad sagāzās pēdējā vēl apdzīvojamā pils daļa. Otrpus kādreizējam pils aizsarggrāvim tagadējā Jāņkalniņā atradās Piltenes kroņa muižas ( Amt-Pilten) ēkas.

Stāsts par Piltenes estrādi:
Pie Piltenes muižas ir aizaudzis dīķis. Stāsta, ka šinī dīķī nogremdēti 12 sudraba apustuļa tēli, kas kādreiz atradušies Piltenes baznīcā. Pašreiz Piltenes baznīcā ir koka tēli. (teikusi L.Ziemele M.Puriņai. LFK.[1600], 3482)

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Piltenes nūjotāju taka

TAKAS pieteicējs: Daiga Laterere

Darba grupa: Jānis Freimanis (nūjotāju grupas vadītājs un gids), Daiga Laterere, Aina Heiberga, Antra Krauze

Latvijas kultūrvides TAKAS kuratore Kurzemes reģionā: Ieva Ignatova