Mūsdienās par Depšu sētu liecina tikai Meža- Depšu mājas pamati un vēstures liecinieki divi koki- ozols un liepa, kurus ieskauj biezi krūmi. Pie milzīgā ozola ir skārda plāksne, ka tas ir bijis dabas aizsardzības objekts, tātad saudzējams. Ozols atrodas bijušās mājas ziemeļrietumu virzienā. Otrs koks ir milzīga piecu žuburu liepa. Liepa atrodas bijušās mājas dienvidaustrumu pusē.

Depšu kalns ir izzudis, jo kopš 1862. gada cauri Depšu kalnam iet dzelzceļa Rīga- Daugavpils 110 km sliedes. Taču ir palikušas augstas abas malas, ko redz daudzi no vilciena loga, bet zina varbūt retais, ka brauc pa kalna vidu.

Senatnē:

Vēstures dati liecina, ka Rīteru muižā, kura dibināta 1632. gadā, sākumā bija sešas zemnieku sētas. Viena no sētām, kas zināma kopš 1695. gada ir Depšu sēta un tās iemītnieki- Viļums, Kriss un Reinis. Depšu sēta jeb Depšu lauki (Depschland) pletās ap Depšu kalnu, kurš piekļāvies Gnēves purvam no ziemeļu puses. Depšu zeme un lauki pletās uz ziemeļiem no kalna puses. Visapkārt bieži meži, kas sargāja no kara postiem un arī no mēra. Tāpēc senais sētas nosaukums ir Meža- Depšas. Meža- Depšām bija šādas ēkas- dzīvojamā māja, klēts, zirgu stallis, rija, govju kūts, pirts, vāgūzis, aitu un cūku stallis- zem viena jumta ar zirgu stalli.

Kad 1861. gadā izbūvēja dzelzceļa līniju Rīga- Daugavpils, Depšu kalnu noraka. Tad arī izzuda Depšu kalns, tas nebija liels 100m blakus esošajam 119 m augstajam Bormaņkalnam.

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Depšu kalna taka

Objekta iesniedzējs: Ilzīte Pitjukeviča

Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Zemgales reģionā: Aelita Ramane