Vācu bruņinieku pils Embūtē būvēta 29 gadus - no 1236. gada līdz 1265. gadam, un pirmo reizi minēta Vertbergas Hermaņa hronikas ziņās. Mestrs Konrāds no Mandernes uzsāka celt pili divu upīšu satekas veidotā augstā krastu trīsstūrī. 1290. gadā Kurzemes bīskaps Edmunds nodod Embūtes pili ordeņa mestram Haltam baznīcas un robežu aizstāvībai. Embūtes pilī no 1290. gada dzīvojuši vairāki Piltenes bīskapijas bīskapi. Bīskapam pils piederēja līdz 16. gs. vidum, kad tā pārgāja privātpersonu īpašumā. Pils nopostīta ap 1700. gadu Ziemeļu kara laikā. Kopš 17.gs. Embūtes pils kļuva par lielas muižas centru, muižnieku dzimtas mitekli. Uz vecajiem pils pamatiem 18. gs. tika uzcelta muižas dzīvojamā ēka, 19. gs. tā paplašināta, nojaucot vienu no vecajiem vārtu torņiem. Pēdēja muižas īpašniece bijusi baronese Marija fon Hāna, kuras laikā 1920. gadā, bermotiešiem atkāpjoties, muižas ēka arī nodeg. Līdz mūsdienām drupu stāvoklī saglabājušās pils apkārtējā vaļņa paliekas un atsevišķi pils mūri.

Objektu iesūtīja: Oskars Ziemelis, Dina Ziemele