Mūsdienās izveidota Embūtes senlejas Ekotūrisma taka, kas sevī ietver kultūrvēsturiskus objektus, skaisto ainavu.
Embūtes dabas parka nozīmīgāko kultūras mantojuma daļu sastāda 3 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi – arheoloģiskas senvietas, kas kopā ar Embūtes pauguraini veido vienreizēju un neatkārtojamu Kurzemes kultūrvēsturisko ainavu. Ap vēsturiskajiem objektiem atrodas kultūrvēsturiski koku stādījumi un atsevišķi, lieli, veci un vērtīgi koki.
Dabiskā veģetācija bagāta, daudz platlapju koku. Bieži sastopami aizsargājamie augi, kas ierakstīti "Latvijas Sarkanajā grāmatā", piem., meža tulpe, martagonlilija,vairāku sugu dzegužpirkstes, lielā kosa, smaržīgā naktsvijole, mežloks jeb laksis, apdzira, dažādu sugu staipekņi un papardes u.c. Daudz reti sastopami dzīvnieki un putni, piem., sikspārņi, dižā briežvabole, kokvardes, melnais strāķis, vairāku sugu dzeņi, apogs, ļoti daudz pelēkās dzērves, zivju gārnis, lauku irbe, lielais tritons, ķirzakas, upes vēzis u.c.
Senatnē:
Pirmo reizi Embūtes vārds minēts Atskaņu hronikā 1243.gadā kā stratēģiski svarīgs punkts un kuršu apdzīvota vieta. Tā ir viena no skaistākajām, interesantākajām un noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Embūte atgādina varenu trauku, ko no visām pusēm ietver vairākus desmitus metru augsti pauguri-Taurētājkalns jeb Pavārkalns, Vēreskalns, Radiņkalns, Krustkalns un augstākais ir Krievu( Krīvu) kalns. Senleja, kas tiek uzskatīta par senu svētvietu, plešas -4km apkārtnē, kur atrodami atsevišķi pauguri un dziļas gravas, bet zemākā vieta -100m vjl. Cauri plūst Lankas upīte, kā arī neskaitāmi strauti un avoti.
Stāsts par Embūtes senleju:
Lejaskurzemē, uz pašām leišu robežām, atrodas Embūte. Embūtes apgabals ļoti kalnains un gravains. Daudz vietās kalnus pušķo kupli skuju un lapu koki, bet pa vidu redzami ciemati, druvas. Kādā ielejā, augstu kalnu vidū, paceļas Embūtes muiža un baznīca. Sudmalu upīte, kas muižā griež dzirnavu lielo riteni, tek pāra simts soļu lejup gar stāvu, augstu, kupliem lapu kokiem apaugušu kalnu. Abās pusēs kalnam izrakti dziļi grāvji, to starpās samesti vaļņi, un pati kalna virsa līdzena.
Uz šā kalna sirmā senatnē stāvēja Embūtes latviešu pils, jo Embūtes apgabalu - tā teika stāsta - toreiz apdzīvoja brīva, neapspiesta latviešu cilts.
Takā iekļauti 15 apskates objekti:
1. Embūtes tūrisma informācijas centrs
2. Embūtes agrārās muižas un vācu bruņinieku pils drupas
3. Embūtes agrārās muižas un vācu bruņinieku pils
4. Embūtes muižas dīķis
5. Induļa un Ārijas ozols
6. Embūtes baznīcas drupas
7. Embūtes luterāņu baznīca
8. Embūtes simbols - 2 kuršu zobeni
9. Joda leja
10. Estrāde Joda lejā
11. Joda dambis
12. Lankas upīte
13. Embūtes pilskalna avotiņš
14. Kuršu jeb Induļa pilskalns
15. Embūtes vecās un jaunās slūžas pār Lankas upīti
TAKAS iesniedzējs: Oskars Ziemelis, Dina Ziemele