Vai Jums ir gadījies iet pa ielu un pēkšņi attapties pašā jūras krastā? Ja nē, tad brauciet uz Pāvilostu, jeb Āķagalu, kā to kādreiz dēvēja. Teic, ka šeit esot visvairāk saulaino dienu gadā. Pāvilostu par savu paradīzi to uzskata Latvijas spicākie vējdēļu sporta cienītāji, kuri katru gadu augustā organizē sacensības un sērfsemināru. Šeit atrodas vienīgā degvielas uzpildes stacija, kura pieejama ne tikai automašīnām, bet arī ūdens transportam - jahtām. Osta, jahtu piestātne, lielais jūrakmens, neskartā daba un skarbais jūras gaiss piesaista šai vietai radošus cilvēkus. Cauri Pāvilostai tek Sakas upe, kas ir viena no visīsākajām (tikai 6km), un visdziļākajām upēm Latvijā (vietām dziļums sasniedz pat 11m). Pilsēta nosaukumu (Paulshafen) ieguvusi 1879. gadā, kad Upesmuižas īpašnieks Otto fon Lilienfelds piešķīra vēl neesošajai pilsētai sava brāļa Paula vārdu. Pāvilosta savulaik bija padomju militāristu apsēsta, tagad – laimīga par savu nesabojāto pludmali, dzintaru, kuru dāsni izskalo jūra un Pāvilostas pelēkās kāpas dabas liegumu. Nelielajā ostas pilsētiņā rosās mazas zvejas laivas. Tā ir klusa un reizēm neticama rosīga. Ainava nereibina ar krāsām un dzīvīgumu, bet gan ar it kā netveramu gaisīguma un “ārpus šīs pasaules” vientulības sajūtu. Katru gadu jūlija otrajā piektdienā un sestdienā Pāvilostā ierodas vairākitūkstoši cilvēku no visas Latvijas, lai piedalītos iecienītajos Zvejnieku svētkos. Šeit paši varat apgūt iemaņas zivju kūpināšanā, maizes cepšanā, iemācīties sērfot, burāt kā arī izbraukt ar kuģīti jūrā.

Takā iekļauti 3 objekti:

1. Pāvilostas novada TIC
2. Pāvilostas novadpētniecības muzejs un laivu māja
3. Pāvilostas (Āķagala) Lielais akmens (Jūrakmens)

Taku iesūtīja:Mairita Tumpele