Atbildes, kuras tu meklē
Objekti apkārtnē Meklēt

TAKA: Noslēpumainais Siguldas dabas loks

Vidzemes reģions, Sigulda,

Taka izved pa noslēpumiem un leģendām apvītām vietām Gaujas senielejas dziļajās gravās.

20.gadsimta sākumā Gaujas senlejā kņazs Kropotkins ierīko pirmās pastaigu takas. Tās leģendām un nostāstiem apvītas, ceļotāja skatam atklāj smilšakmens iežu atsegumus, alas un skatu vietas, kas iedvesmojušas izcilākos latviešu gleznotājus radīt mākslas darbus.

Sateseles pilskalns zināms kā senākā apdzīvojuma liecinieks. Tas bijis nocietināts ar 8 m augstu un 75 m garu aizsargvalni. 13.gadsimta sākumā te risinājušās sīvas cīņas starp vietējām ciltīm un vācu bruņiniekiem.

Turpat netālu atrodas sikspārņu ziemošanas vieta – Pētera ala, kas izveidojusies kā šaura plaisa smilšakmeņu sienā. Teika stāsta, ka zviedru kara laikā alā slēpies zemnieks Pēteris. Alas augstums sasniedz 5.3 m, garums 6.5 m, platums 2.2 m.

Savos izmēros iespaidīgā Kraukļu aiza izveidojusies tumši sarkanā vidusdevona smilšakmenī. Aizas maksimālais augstums ir 11.5 m, tās augstās vertikālās sienas pārklātas ar apmeklētāju iegravētiem vārdiem, gadu skaitļiem un zīmējumiem.

Savukārt Paradīzes kalna nosaukums radies, elpu aizraujošo ainavu, kas paveras no kraujas uz Gaujas senieleju, gleznojot tādiem ievērojamiem māksliniekiem kā J. Feders, J.Rozentāls un V.Purvītis.

Takas noslēdzošais posms ir Borhu-Kropotkinu dzimtas kapi, kas atrodas Siguldas kapsētas ziemeļaustrumu malā. Tie izveidoti 18.gadsimta beigās. 1778./1779.gada Siguldas draudzes hronikā minēts, ka jaunajā kapsētā atvēlēta vieta kungu kapličas ierīkošanai.

Senatnē:
Sigulda un tās apkārtne izvietojusies Gaujas nacionālā parka teritorijā, kas zināms kā vecākais nacionālais parks Latvijā. Tam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, pamatiežu atsegumi, reljefa formu dažādība, avoti, gleznainas ainavas un daudzi kultūras un vēstures pieminekļi.

Gaujas nacionālais parks dibināts 1973. gada 14.septembrī. Tā izveidošanas mērķis ir aizsargāt mazpārveidotas dabas teritorijas, veicināt dabas tūrismu un ilgstpējīgu attīstību. Gaujas nacionālā parka nozīmīgākā daļa un galvenā dominante ir Gaujas senieleja. Tā vienlaikus ir gan aizsargājama, gan izmantojama vides un kultūrvēstures izziņas tūrismam un veselīgai atpūtai.

Tūrisma vēsturei Gaujas NP teritorijā ir senas tradīcijas. Pirmie apmeklētāji ar ceļaspieķi pa Siguldas apkārtnes takām staigāja jau 19. gadsimtā. Ik gadus tūkstošiem apmeklētāju piesaista savdabīgā ainava, Latvijā vislielākie devona iežu atsegumi – smilšakmens kraujas, klintis un alas, kā arī leģendām un nostāstiem apvītās kultūrvēsturiskās bagātības, kas atrodamas arī Vējupītes gravā.

TAKĀ iekļauti 7 objekti:
1. Sateseles pilskalns
2. Pētera ala
3. Kraukļu aiza un ala
4. Gleznotāju (Paradīzes) kalns
5. Skats no Gleznotāju kalna
6. Kņazu Kropotkinu dzimtas kapi
7. Siguldas stacija

Objektu iesūtīja:Pašvaldības aģentūra „Siguldas tūrisma attīstības aģentūra”

Izmantotā literatūra:

  1. Gulbe, M. (atbildīgā redaktore). Siguldas novada gadsimtu grāmata. Jumava, 2007.g.
  2. Kņazi Kropotkini un Sigulda. Siguldas novada dome, 2011.g.
  3. Sigulda. Novadmācība. Siguldas Valsts ģimnāzija, 2002.g.

Skatīt arī: