Atbildes, kuras tu meklē
Objekti apkārtnē Meklēt

Turaidas muzejrezervāts

Vidzemes reģions, Sigulda, Turaidas iela 10

Latvijas apmeklētākais muzejs, tā 42 ha lielā teritorija ir bagāta ar arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļiem, kuri stāsta par notikumiem 1000 gadu garumā, sākot ar 11.gadsimtu.Ekspozīcijas veidotas parādot latviskās dzīvesziņas attīstību ar tūkstošgadē uzkrātām Turaidas novada dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām.

Turaidas mūra pils būvniecība sākta 1214.gadā. Viduslaikos Turaida ir nozīmīga Rīgas arhibīskapa saimniecības pils, fogtijas centrs, novada pārvaldnieku dzīves vieta un militārais cietoksnis. Turaidas viduslaiku pils būvniecība sākas ar Galvenā aizsardzības torņa – bergfrīda un gar kalna nogāzēm reljefam pielāgota aizsargmūra izbūvi. Turpinot Turaidas pils apbūvi, tiek pilnveidota aizsardzības sistēma, kulmināciju sasniedzot 16.gadsimtā. Tās pieeju no ziemeļu un dienvidu puses sargā priekšpils. Pagalmu ietver augsts apkārtmūris. Iespaidīgo nocietinājumu sistēmu stiprina četri aizsargtorņi un trīs vārtu torņi.

No nepiesardzīga šāviena 1776.gadā pilī izceļas ugunsgrēks, kura rezultātā izdeg ēku koka daļas. Izpostītās būves vairs netiek atjaunotas. 20.gadsimta otrajā pusē uzsākta mērķtiecīga un sistemātiska pils izpēte un viduslaiku apbūves konservācija.

Turaida ir viena no visvairāk arheoloģiski pētītajām viduslaiku pilīm Baltijas valstīs. Arheoloģiskos izrakumos atsegtā pils apbūve un restaurētajās ēkās iekārtotas ekspozīcijas veido saistošu vēstījumu. Muzeja apmeklētājiem ir iespēja apskatīt pils ēkas, ielūkojoties telpā, kā arī no Galvenā torņa skatu vietas aplūkot Gaujas senielejas ainavu.

Dažādos savas pastāvēšanas posmos, arī mūsdienās, tās nozīme mainījusies politisko, ekonomisko vai citu apstākļu ietekmē. Pils bijusi gan svešzemju varu apliecinošs simbols, gan Livonijas valstiņu savstarpējo feodālo karu strīdu objekts, gan satricinošu militāro konfliktu – Livonijas kara, poļu-zviedru kara, Lielā Ziemeļu kara – lieciniece, gan pēc tam feodālā privātīpašuma – muižas centra – vizuāli iespaidīgākā daļa.

Blakus Turaidas pilij atrodas Dainu kalns ar tēlnieka I. Rankas veidotajām skulptūrām un Baznīckalns – sena kapsēta. Baznīckalna vidū aug milzīga divžuburu liepa, kura stādīta blakus jaunavas Maijas (1601-1620) kapam. Pie Baznīckalna 1750. gadā celta baznīca – vecākais koka arhitektūras piemineklis Vidzemē.

Paralēli mūra pils būvniecībai, laikā no 13.-17.gadsimtam Turaidas pilsmuiža veidojās viduslaiku pils nocietinājumu ietvaros un attīstījās līdz ar pili. Līdz mūsdienām saglabājusies 21 ēka, no kurām dažas ir vairāk kā 200 gadus vecas. Pēc 16. gadsimta revīziju ziņām muižas administratīvais centrs atradies viduslaiku pils teritorijā, bet saimnieciskā daļa izvietojās atstatu pie dīķiem un ceļiem.

Līdz mūsu dienām saglabājusies muižas saimnieciskā centra apbūve, kura veidojusies 18. un 19. gadsimtā. Vienkopus apskatāmas muižas sekmīgai darbībai nepieciešamās daudzās ēkas, kurām katrai bija sava noteikta funkcija - kūtis un piena pagrabs, medību suņu novietne jeb piķiera kūtiņa, smēde, vagara māja, muižas kalpotāju māja, pārvaldnieku mājas – vecā un jaunā, klēts, kalte un zivju pagrabs. Ja citviet ar muižas vārdu asociējas kungu dzīvojamā māja, tad Turaidā atklājas mazāk ievērotā – saimnieciskā puse.

Valsts „Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis Turaidas muzejrezervāts” izveidots 1988. gadā uz Siguldas novadpētniecības muzeja bāzes un ir kultūras pieminekļu komplekss ar izcilu zinātnisku, vēsturisku un kultūras vērtību.

Senatnē: Castrum Treyden

No 11.-13.gadsimtam Gaujas lejtecē uzplauka īpatnējā un krāšņā lībiešu kultūra. Šo periodu nosacīti dēvē par lībiešu laiku, bet iedzīvotājus – par Gaujas lībiešiem. Gaujas krastu stāvākajās vietās tika uzceltas lielas koka pilis, citur – daži mazāki nocietinājumi kā patvērums negaidītu uzbrukumu gadījumos. Pilskalnus allaž modri apsargāja ar lokiem bruņoti karavīri.

Lielākais no Gaujas labā krasta pilskalniem – Turaidas pilskalns bijis Kaupo pārvaldīto lībiešu zemju centrs. Arheoloģiskajos izrakumos apstiprinājās, ka lībiešu koka pils atradusies tajā pašā vietā, kur 13.gadsimta sākumā uzcelta vācu mūra pils.

12.gadsimta otrajā pusē vācu tirgotāji bija pirmie, kas sāka apmeklēt Daugavas un Gaujas upju krastos dzīvojošās tautas. 1203.gadā kristīgās ticības sludinātājs (misionārs) brālis Teoderihs no Lejasreinas paņēma Kaupo līdzi uz Romu, kur viņus pieņēma pāvests Innocents III. Viņš svētīja Kaupo, iztaujāja par zemēm pie Gaujas un šķiroties uzdāvināja 100 zelta gabalus un ar roku rakstītu svētā Georga Bībeli. Kaupo atgriezās kā pārliecināts kristietis, kopā ar krustnešiem devās karagājienos pret Baltijas pagānu tautām un pēc nāves novēlēja savus īpašumus baznīcai.

Divus gadus pēc līvu valdnieka Kaupo koka pils nodedzināšanas, 1214.gadā, uzbūvē pirmo mūra nocietinājumu – Frēdelandes kastelu (mazu pili). Pilskalna apbūve strauji paplašinās. Jau 1218.gadā dokumentos tiek minēta nocietināta pils Turaida (castrum Treyden).

/Sigulda. Novadmācība. Siguldas Valsts ģimnācija, 2002.g./

Stāsts "Likteņa zirgs"

Zirgs lībiešu ticējumos spēj atklāt dievu nolemto. Notikumi saistās ar 1191. gadu un par to stāsta Indriķa hronika:

...bīskapam (Meinardam) bija līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā – cisterciešu ordeņa brālis Teoderihs, vēlāk bīskaps Igaunijā; to Turaidas līvi gribēja ziedot saviem dieviem, tāpēc, ka viņa sējumi tīrumos deva labāku ražu nekā pašu sējumi, kas, lietus pārplūdināti, aizgāja postā. Tika sapulcināta tauta un Dievu griba par ziedošanu izzināta zilējot; tapa nolikts šķēps, un zirgs kāpa pār to, pēc Dieva gribas pirmo sperdams dzīvības lēmēju kāju. Brālis lūdza Dievu ar muti, svētīja ar roku. Zīlnieks apgalvoja, ka zirga mugurā sēžot kristiešu dievs un virzot tam kāju, kas liekama pirmā, un tāpēc vajagot noslaucīt zirga muguru, lai Dievs nokrīt zemē. Tas arī tika izdarīts, bet, tā kā zirgs, tāpat kā iepriekš, pirmo spēra dzīvības lēmēju kāju, brālis Teoderihs tika saglabāts dzīvei.
/Turaidas vēsturiskais centrs. Ceļvedis. Turaidas muzejrezervāts, 2011.g./

Objektu iesūtīja: Pašvaldības aģentūra „Siguldas tūrisma attīstības aģentūra”

Izmantotā literatūra:

  1. Turaidas vēsturiskais centrs. Ceļvedis. Turaidas muzejrezervāts, 2011.g.

Skatīt arī: