Atbildes, kuras tu meklē
Objekti apkārtnē Meklēt

TAKA: Saulkrasti - pilsēta tuvāk saulei

Vidzemes reģions, Saulkrasti,

Saulkrastu piekraste ir otra garākā pilsētas pludmele Latvijā, tā stiepjas 17 km garumā un ir interesanta savā dzaudzveidībā: sākot no „ dziedošajām” smiltīm Lilastē un beidzot arakmeņaino piekrastes daļu Zvejniekciemā, kura vienmēr bijusi īpaši iecienīta atpūtas vieta dabas mīļotājiem, kuri bagātinājuši Saulkrastu kultūras un sabiedrisko dzīvi. Līdzās Saulkrastu Baltajai kāpai, ko iemīļojuši skaisto ainavu cienītāji, atrodas piknika vieta ar soliem un galdiem, pastaigājoties pa Saulrieta taku iespēja apmeklēt Saulkrastu velosipēdu muzeju. Turpinot mūsdienās senās kūrorta tradīcijas, pilsētā ir labiekārtota peldvieta „ Centrs”, turpat līdzās atrodas Saulkrastu tūrisma informācijas centrs.

Senatnē:

Saulkrastu kūrorts vēsturiski veidojies kā Vidzemes muižniecības atpūtas vieta, kas pagājušā gadsimta 20. un 30. gados kļuva par Latvijas inteliģences atpūtas vietu. Saulkrastu pludmale ar mazo upju stāvajiem līkloču krastiem ir viena no skaistākajām Vidzemes jūrmalā. Iespējams tieši šā iemesla dēļ Saulkrasti ir kļuvuši par atpūtnieku iecienītu vietu jau kopš neatminamiem laikiem.

1764.gadā Saulkrastu skaistās apkārtnes iedvesmota Katrīna II pie Baltās kāpas peldējusies jūrā un šajā vietā iestādījusi divas liepas, kuras apskatāmas arī šodien, bet no Baltās kāpas uz Saulkrastu vēsturisko centru – Pēterupe, vijas Saulrietu taka. Pēterupes krastā atrodas Saulkrastu (Pēterupes) luterāņu baznīca. Tagadējās ēkas celtniecība pabeigta 1856. gadā.

Katrīna II ciemošanās licies ievērības cienīgs notikums, lai vēlāk, 19. gadsimta 2. pusē, ieinteresētu vācu muižniekus jūras malā būvēt vasarnīcas, bet vietu, kur Katrīna peldējusies, nosauktu viņas vārdā – Katrīnbāde.

1860. gadā Augusts fon Pistolkorss, izmantojot sievas pūra naudu, sāka būvdarbus Bīriņu jūrmalā. Tika izveidota jauna peldvieta, kuru tā arī nosauca – Jaunā peldvieta jeb vācu valodā Neubad (Neibāde). Tautā Neibāde tika saukta par Pēterupes ciema vasarnīcu rajonu jeb kungu galu. Līdz 19. gadsimta vidum vasarnīcas Neibādē piederēja tikai Bīriņu muižai.

1878. gadā, vēlēdamies atzīmēt savu senču nopelnus Neibādes dibināšanā un izveidē, A. fon Pistolkorss lika parkā uzcelt akmens kolonnu ar virsotnē novietotu biķerim līdzīgu urnu. To sedza krokās krītošs šķidrauts. Piemineklis saglabājies līdz mūsdienām un atrodas Saulkrastu estrādes parkā.

Līdz Pirmajam pasaules karam Neibādē uzturējās augstdzimuši atpūtnieki no Pēterburgas, Maskavas, Tērbatas un citām Krievijas impērijas vietām, kā arī Ziemeļvidzemes muižnieki. Vidzemes jaunais kūrorts bija ekskluzīva vieta.

Atpūtniekiem bija iespēja doties izbraukumos ar laivām, izjādēs un kājnieku ekskursijās pa Neibādes apkārtni.

20. un 30. Gados Saulkrasti kļuva par Latvijas inteliģences atpūtas vietu. Skolas ielā 19 atrodas dārza māja, kurai līdzās no 1913. līdz 1920. gadam dzīvojis latviešu rakstnieks Reinis Kaudzīte (1839–1920). Dārza mājā glabājas materiāli par Saulkrastu vēsturi, kas vākti kopš 1991. gada.

1933. gadā tika apvienota Neibāde ar Pēterupes ciemu un pārdēvēta par Saulkrastiem. Šajā laikā gandrīz visi iedzīvotāji labprāt izmitināja atpūtniekus. Peļņas nolūkā vasarās ģimenes dzīvoja ciešāk, atbrīvojot telpas vasarniekiem. Ko tad atpūtniekiem piedāvāja Saulkrasti? Mieru, klusumu, jūru un mežus. Tieši to meklēja no pilsētas trokšņiem atbraukušie ļaudis.

Otrais pasaules karš arī Saulkrastos radīja būtiskus zaudējumus. Pēc kara kūrorta dzīve Saulkrastos attīstījās salīdzinoši lēni.

1971. gadā Saulkrastu ciemats kļuva par kūrortu, bet 1976. gadā tas tika iekļauts starptautiskajā tūrisma maršrutā. Attīstoties Saulkrastiem kā atpūtas vietai, tika izveidotas vairākas pionieru nometnes gan Latvijas dažādu rūpniecības uzņēmumu darbinieku bērniem, gan tālu ziemeļos esošās Murmanskas rūpnīcas „Severonikeļ” darbinieku atvasēm.

1984. gadā Saulkrastos bija piecas pionieru nometnes un divi pansionāti. Līdz 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumam tika uzcelts apmēram 8000 vasarnīcu, un vasarās atpūtnieku skaits mēdza sasniegt gandrīz pat 35 tūkstošus.

Pēc 1991. gada Saulkrastu kūrortam atkal bija jāpiedzīvo būtiski zaudējumi, un tikai ap 2001. gadu aizsākas Saulkrastu kūrorta attīstība.

Takā iekļauti 3 objekti:
1. Saulkrastu velosipēda muzejs
2. Baltā kāpa un Saulrieta taka
3. Saulkrastu tūrisma informācijas centrs

Objektu iesūtīja: Saulkrastu tūrisma informācijas centrs