Dobrovenskis (Добровенский) Roalds Enciklopēdiskā vārdnīca
... Ārija (1991) un Jāzeps un viņa brāļi (1993), A. Čaka, O. Vācieša, K. Elsberga, M. Čaklā, I. Ziedoņa, I. Auziņa, V. Ļūdena un citu autoru dzeja. Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (2002) un Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda loceklis (2002). Saņēmis LR Ministru kabineta balvu (1999), Latvijas ...

Pētersons Juris Enciklopēdiskā vārdnīca
... arhitekts projekta (1978–1988), kazino Aladins Rīgā, Čaka ielā 19, arī vairāk nekā 30 vienģimenes ēku un vides labiekārtojumi vairākās Latvijas mazpilsētās. Sarakstījis grāmatu Mūsdienu interjers: kompozīcija vai improvizācija? (1978).

Pētersons Pēteris Enciklopēdiskā vārdnīca
... Ziedoņa Motocikls , 1967; A.Čaka Spēlē, Spēlmani!, 1972). Sarakstījis lugas ar filozofisku un alegorisku ievirzi, arī pats iestudējis ( Bastards , 1978, Jaunatnes teātrī; Mirdzošais un tumši zilais , 1987, Dailes teātrī; Fēlikss un Felicita , 1998, Nacionālajā teātrī). Kinofilmās atveidojis spilgtas ...

Rijnieks Juris Enciklopēdiskā vārdnīca
... Liepājas teātra kursa pedagogs (no 1999). Iestudējis: A.Čaka Psihiskais uzbrukums (1989), V.Šekspīra Sapnis vasaras naktī (1992), F.Vēdekinda Pavasara atmoda (1995).

Cilinska Antra Enciklopēdiskā vārdnīca
... režisējusi filmas Provokācijas anatomija (1995) Čaka ielas meitenes ; Vai viegli būt ...?, (abas 1997); Baltijas sāga (2000). Veidojusi vairākas dokumentālās filmas, kas saistītas ar Latvijas vēsturi. Spēlfilmu režijā debitējusi 2005 ar Anglijā uzņemtu īsfilmu Time for Bed , Latvijā tapusi ...

Rokpelnis Jānis Enciklopēdiskā vārdnīca
... 1981), Baltijas Asamblejas balvu (2000), Aleksandra Čaka prēmiju (2001) un Literatūras gada balvu (2004). Par dzejoļu krājumu Nosaukums saņēmis žurnāla Latvju Teksti balvu dzejā un Ojāra Vācieša literāro prēmiju (2010).

Brutāne Valija Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Grāmata Atmiņu gaismā , 1967 rakstījusi par A. Čaku , J. Sudrabkalnu u.c. Atdzejojusi un tulkojusi daiļliteratūru.

Krūklis Alfrēds Bibliotēku un skolu mape
... Alfrēdam Krūklim un Aleksandra Čaka 100.dz.d. (1901-1950) velt. dzejas sarīkojumu Krotes Augšparkā un Lejasparkā (Liepājas raj.)] / tekstā stāsta Krotes Dramatiskā pulciņa vad. Līga Strēle, Krotes bibl. vad. Ausma Klaka / Edīte Tišheizere // Kursas Laiks. — (2001, 30.okt.), 7.lpp. Upleja Una. Pie Krūkļa ...

Kalniņš Imants Mūzikas literatūra
... trešā opera Matīss, kausu bajārs pēc Aleksandra Čaka motīviem, arī ar brāļa libretu. No daudzskaitlīgās kino un skatuves mūzikas (apmēram 80 dažādu sacerējumu) ievērojama dala ir spilgta un kļuvusi muzikāli patstāvīga. Dziesmas ir folklorizējušās, nav aizmirsušās, piemēram Aktieru himna no Lilioma ...

Stabulnieks Uldis Enciklopēdiskā vārdnīca
... 1995), Autortiesību bezgalības balva (2004), A. Čaka balva (2007). Sarakstījis mūziku filmām Svešās kaislības , Aizaugušā grāvī viegli krist un Dīvainā mēnessgaisma . Kora dziesmas skanējušas Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un Skolu jaunatnes dziesmu svētkos. Apbalvots ar Atzinības krustu (2011 ...

Vilsons Mārtiņš Enciklopēdiskā vārdnīca
... Lomas: Drūmais kungs (A. Čaka Psihiskais uzbrukums , 1989), Hamlets (V. Šekspīra Hamlets , Dānijas princis , 1994), titulloma V. Šekspīra Otello (2000), Kēreja (A. Kamī Kaligula , 2005), Humberts (V. Nabokova Lolita ; 2006). Filmējies vairāk nekā 30 filmās. Pēdējos gados piedalījies spēlfilmās: Džimlai ...

Brašmane Māra Enciklopēdiskā vārdnīca
... savienības Gada balva fotomākslā (2003); Aleksandra Čaka balva (2003); LAA - autortiesību Bezgalības balva (2005).

Ziedoņdārzs Enciklopēdiskā vārdnīca
... Ziedoņdārzs atrodas piemiņas cilnis A.Čakam, skulptūra Mātes sirds . Platība 6,5 hektārs.

Vanadziņš, leļļu animācijas filma Kultūras kanons
... Čaplina Klaidoņa tēlu. A. Čaka dzejas iedvesmots ir liriski skumjais "Umurkumurs" (1976), savukārt par Burova metaforiskās izteiksmes kulmināciju kļūst H. Heines poēmas inspirētais "Bimini" (1981). Pēc V. Lāča stāsta veidotais "Vanadziņš" ir viens no izteiksmē lakoniskākajiem un spēcīgākajiem A. Burova ...

Pūcītis Uldis Kultūras kanons
... strēlniekiem izdzīvojošais sirmais Dzejnieks A. Čaka "Mūžības skarto" skatuves versijā 1987. gadā. Ulda Pūcīša aktierisko fenomenu raksturo absolūta, skarbi vīrišķīga skatuviskā pievilcība un patiesības izjūta, viegli ierosināms temperaments, artistiska formas un pašironiska humora izjūta, surdinēta ...