Roze Jānis Bibliotēku un skolu mape
... Kaudzīšu ... Grāmatu jau ir veselas kaudzes, to starpā arī īsti teicamas un silti ieteicamas grāmatas. Tikai vienas lietas mums vēl trūka - nebij' īsti māksliniecisku izdevumu. Šo robu tagad aizpildījis Jānis Roze. [..] Skaidri redzams: rakstnieks, ilustrators un izdevējs te sadevušies rokās un visi ...

Atis Kronvalds Vēstures enciklopēdija
... piedalījās pagasta sabiedriskajā dzīvē un kopā ar R.Kaudzīti sarakstīja vēstures mācību grāmatu, kā arī nodarbojās ar valodniecību. Kronvalds centās attīrīt latviešu valodu no ģermānismiem un bagātināt to, darinot jaunus vārdus (dzeja, dzejolis, luga, tēlot un daudzi citi). Savā runā 1.Vispārējos ...

Rūmniece Berta Vēstures enciklopēdija
... Horsta madāma ("Ugunī", 1905) un pirmā brāļu Kaudzīšu Annuža ("Mērnieku laiki", 1911). B.Rūmniece atveidojusi nozīmīgas lomas arī Raiņa, A.Upīša, A.Griguļa, A.Brigaderes, kā arī krievu (M.Gorkija, A.Ostrovska, N.Gogoļa) un vācu (J.V.Gētes, G.Hauptmaņa) lugās. Par sasniegumiem skatuves mākslā B ...

Bisenieks Valdis Enciklopēdiskā vārdnīca
... Rilkes darbus. Vāciski pārtulkojis Kaudzīšu Mērnieku laikus , Astrīdes Beināres romānu Rīgas Dievmātes klosteris , latviešu dzejnieku Amandas Aizpurietes , Knuta Skujenieka un Raiņa tekstus. Sastādījis, pilnveidojis un papildinājis Latviešu – vācu vārdnīcu (1963, 1980, 2007). Ar pseidonīmu Valdis ...

Klaustiņš Roberts Enciklopēdiskā vārdnīca
... Nozīmīgi ir pētījumi par brāļu Kaudzīšu romānu Mērnieku laiki . Veicis pētījumus par Baltijas vēsturi, rakstījis par latviešu tautasdziesmām, sastādījis Latvju tautas daiņu (1928–1932) sējumus. Sarakstījis vēsturiskos romānus Pa tumšām tekām (1927) un Dzimtkungs Burķis (periodikā 1936–1937 ...

reālisms Enciklopēdiskā vārdnīca
... reālismu (Māteru Jura Sadzīves viļņi ; brāļu Kaudzīšu Mērnieku laiki ; Apsīšu Jēkabs, J.Neikens, Doku Atis), un vēlīnais reālisms (19. gadsimta beigas – 20. gadsimta sākums), ko var dēvēt par sociālo un psiholoģisko reālismu (A.Saulietis, A.Deglavs, A.Niedra, R.Blaumanis ...

Rakstāmgalds un dzejošana Dzejas vārdnīca
... pret otru sagriezti rakstāmgaldi, piekrauti papīru kaudzēm, loksnēm, slejām. Milzu papīrkurvji pārplūduši gāžas pāri krastiem.” “Kad bijām jau emigrācijā, pienāca ziņas, ka mūsu dzīvoklī iemitinājies Sudrabkalns /../ Anšlavs smīnēja. Ja nu kāds uzodīs slepenās atvilktnes viņa rakstāmgaldā ...

Vega Karpio (Vega Carpio) Lope Enciklopēdiskā vārdnīca
... 1612–13, latviešu teātrī 1927), Suns uz siena kaudzes (1618, latviešu teātrī 1948).

Antoloģija Dzejas vārdnīca
... ir Smaidi un asaras ( sast. M.Kaudzīte, 1880). Jaunākos laikos par a. vai antoloģisku dzeju uzlūko: a) tādu, kas rakstīta kā antīkās dzejas stilizācija. Piem. V.Plūdonim dzejas nodaļa ar nos. Antoloģiski krāj. Pirmie akordi (1895); b) vienas paaudzes, viena virz. vai vienotas tematikas dzejas izlasi. Piem ...

Mūza Dzejas vārdnīca
... Uz vālām, uz grīdas saceltām grāmatu kaudzēm, uz paklāja tintes traipa sēd mūzas: jaunas mūzas, vēl jaunākas mūzas un goda mūzas - tās, kas nopelnījušas mūzu mūža pensiju.” G.Saliņš par Elles ķēķi: “Tika dziedāts un skaļi runāts, tika rauti no kabatām ārā jaunākie opusi, dzerts šampanietis ...

Autogrāfs Dzejas vārdnīca
... Toreiz parakstīšanai aiznesu lielu kaudzi ar grāmatām. Bija gan mazliet nepieklājīgi no manas puses tā rīkoties, taču Ojārs Vācietis parakstīja visas grāmatas.””

Rīmes Dzejas vārdnīca
... ” “Tālākajā gaitā tad nu top vesela kaudze visādu propadomju sikšņojumu/../” “Viņš var būt pantiņu jādelētājs. Galu galā visās kultūras valstīs agrāk - Francijā un šur tur vēl tagad - ģimnāzijās mācīja poētikas kursus, mācīja rīmēt, dzejas un citu žanru izteiksmi. To prast var katrs ...

Stērste Andrejs Vidusvidzemnieku vārdnīca
... valodas mācībā tautas skolām , 1882; kopā ar M. Kaudzīti sastādījis lasāmo grāmatu Sēta un skola , 1–3, 1882–84. Tulkojis tiesu likumus, būtiski veicinājis latviešu juridiskās terminoloģijas attīstību. Darinājis jaunvārdus un latviskojis juridiskos terminus: atsauksme, aizmugures spriedums, blakus ...

Šilings Ferdinands Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Paliec ar žēlastību u.c. 1873 rudenī M. Kaudzīte : To dienu gadījās baznīcā vēl vecā un caur trieku sasirgušā draudzes mācītāja F. Šilinga negaidītā atvadīšanās. Viņš bij licis izcelt skolmeistara pulti altāra priekšā, no kuras tad runāja dziļā sajūtībā savus šķiršanās vārdus, valodai ...

Šilings Johans Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Tā pastāvēja 20 gadus. M. Kaudzīte : Viņš vadīja un veicināja skolas darbu ne tikvien ar karstu mīlestību un uzcītīgu līdzdarbošanos, bet arī ar skaidri nomanāmām sekmēm un redzamiem augļiem.