Barūne Elza Enciklopēdiskā vārdnīca
... Vasa Žeļeznova , 1941, 1946), Oļiņiete (R.un M.Kaudzīšu Mērnieku laiki , 1962), Lovisa Niskavuori (H.Vuolijoki Akmens ligzda , 1958; Niskavuori maize , 1964; Ardievu, Niskavuori ...

sakņu kaitēkļi Meža enciklopēdija
... lapkoku lapām un priežu skujām. ♀ olas dēj augsnē kaudzītēs pa 10—25. Izšķīlušies kāpuri barojas ar trūdvielām un augu saknēm. Pieauguši kāpuri 40—45 mm gari, iedzelteni, izliekti C veidā, ar 3 pāriem labi attīstītu krūškāju. 3. gada V vaboles iekūņojas 20—30 cm dziļi. Attīstības cikls ...

sēklu glabāšana Meža enciklopēdija
... augstākā t-rā tie sāk dīgt). Šīs sēklas glabā kaudzēs uz zemes, tranšejās, ūdenī, bet drošāk — leduspagrabā vai saldētavā, ievietotas kastēs (~2 cm biezas sēklu kārtas atdalītas ar 5 cm biezu smilšu slāni) vai hermētiski slēgtos traukos.

Pilsātnieks Jēkabs Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Dziesmām sameklēja vācu komponistu skanīgu mūziku. M. Kaudzīte : Tolaik vēl nevarēja nekā runāt par savas tautas komponistu meldijām, bet tās nācās ņemt no ārpuses – no citu tautu mūzikas, un viņās pēc mēra jeb šablona bij jāiegulda dziedamie teksti it kā rūtis jeb gleznas rāmjos. To darīja ...

peļkājīte Meža enciklopēdija
... Barību meklē uz zemes zem krūmiem, zaru kaudzēm, starp saknēm un zemsegā. Ligzdo eglītēs, kadiķos vai krūmos 0,5—3,5 m augstumā. Ligzda kausveidīga, labi apslēpta un nomaskēta, veidota no smalkiem, sausiem egļu zariņiem, lapām, stiebriem, saknītēm; izklājumā zaļas sūnas, vilna un spalvas. Dējumā ...

paliktņa koka metode Meža enciklopēdija
... arī reljefa paaugstinājumus, celmus, akmeņus, zaru kaudzes. Uz atbalsta ieslīpi šķērsām slejai 5—10 m attālumā no zāģēšanai paredzētās koku grupas nogāž paliktņa koku. Tam jāatrodas 50—70 cm augst. virs zemes. Ja gāžamie koki ir resni, tas var atrasties arī zemāk — ~40 cm. Tad ir nodrošināti ...

zalktis Meža enciklopēdija
... plaisā ūdenstilpes krastā, mēslu, kūdras vai skaidu kaudzē. Mazuļi izšķiļas VII b. —VIII. To attīstība ilgst 5—8 nedēļas. ∆ ēd stārķi, jenotsuņi, lapsas, ūdeles, caunas. Cilvēkam nekaitīgs ( ∆ nav indes dziedzeru). Saudzējams.

odze Meža enciklopēdija
... ziemo augsnē alās, zem koku saknēm vai akmeņu kaudzēm. ♂ pamostas ~2 ned. agrāk nekā ♀. Pārojas drīz pēc pamošanās. Odze ir oldzīvdzemdētāja — mazuļi izšķiļas olu dēšanas brīdī. VIII piedzimst 7—18 mazuļi (gar. ~16 cm). Tiem jau ir attīstīti indes zobi, un to kodums ir indīgs. Dzimumgatavību ...

naksnenes Meža enciklopēdija
... augšdaļa pamazām sairst kanēļbrūnā hlamidosporu kaudzītē. Otra s. — parazītiskā ∆ ( A.parasitica ) sastopama ļoti reti.

mizgrauži Meža enciklopēdija
... neveido, bet izgrauž zem mizas laukumu, kurā dēj olas kaudzītē.) Pēc izšķilšanās kāpuri perpendikulāri mātesejai grauž kāpurejas, kas ir sīkas, kamēr kāpuri mazi, bet, tiem pieaugot, tiek veidotas lielākas, taisnas vai izlocītas, ar kūniņas gultni galā, kura parasti tiek grauzta mizas apakšpusē ...

melnbaltenes Meža enciklopēdija
... Mežos, mežmalās, it īpaši pie žagaru kaudzēm, pavasarī un vasarā atrodami pavasara melnbaltenes ( M.cognata ) augļķerm., kam okerbrūna cepurīte un garš, stingrs kātiņš. Īskātiņa melnbaltenei ( M.brevipes ) brūna cepurīte un ļoti īss kātiņš. Visbiežāk sastopama parastā ∆ ( M.melaleuca ...

tinēji Meža enciklopēdija
... ♀ dēj olas koka galotnē — pa 2—4 katrā kaudzītē zaru mizas iedobumos, lapas žāklē. Olas ieapaļas, oranžas, no virspuses pieplacinātas, atrodas zem dzimumdziedzeru sekrēta «vairodziņa». Viena ♀ izdēj ~60 olu. Ziemo olas. Kāpuri šķiļas pumpuru plaukšanas laikā un iegraužas pumpuros, bet vēlāk ...

lūksngrauži Meža enciklopēdija
... garenvirzienā vai šķērsvirzienā. Olas dēj ejā garenā kaudzītē. Izšķīlušies kāpuri zem mizas izgrauž lielu kopēju laukumu, kas pildīts ar mizas un koksnes miltiem, ekskrementiem un sveķiem. Jaunās vaboles papildus barojas attīstības vietā vai zem mizas. Ljā biežāk sastopama pāra gadu populācija ...

ķirzakas Meža enciklopēdija
... krūmainās pļavās, nereti arī ēku drupās un baļķu kaudzēs. Galv. barība — zirnekļveidīgie (līdz 56%) un cikādes (līdz 22%). Aktīva no IV sāk. līdz IX b. vai X sākumam. Oldzīvdzemdētāja — mazuļi izšķiļas olu dēšanas brīdī; tie (4—10) piedzimst VII v. — VIII. Tikko piedzimušo mazuļu ...

vardes Meža enciklopēdija
... ♀ nērš ikrus atsevišķās kaudzītēs. Attīstās ar pārvēršanos (metamorfozi). Kāpurs ir kurkulis. ∆ ēd putni (čakstes, stārķi, zivju gārnis, ērgļi, meža pūce), zīdītāji (jenotsuns, āpsis, ūdrs, ūdeles, caunas, sesks), čūskas (zalktis, odze), plēsīgās zivis (līdaka, sams). Brūno ∆ mugura ...