vērpēji Meža enciklopēdija
... iedobumos, retāk uz skujotiem zariņiem neregulārās kaudzītēs dēj pa 18—80 olām katrā. Viena ♀ izdēj 280—330 olas. Tās ir iegareni ovālas, svaigas — zilganzaļas, vēlāk kļūst pelēkas.Tikko izšķīlies kāpurs 3,5—5,0 mm garš, pelēkbrūns līdz brūnganpelēks, ar rūsganbrūnu apmatojumu. Uz ...

hārvesters Meža enciklopēdija
... piepildīts, tas atveras un sortim. nokrīt uz zemes kaudzītē. Līdz ar to nodrošināta tievo sortim. savākšana pievešanai. Strādājot ar šasijas tipa ∆ , operators uzvirza manipulatora galā novietoto SNM kārtējam kokam, to satver, nozāģē un, kokam krītot, stumbra resgali ievieto apstr. mezglā, kas var ...

egļu mūķene Meža enciklopēdija
... dēj olas mizas iedobumos, zem plēksnēm, parasti kaudzītēs pa 10—80. Viena ♀ izdēj līdz 600 olu. Ola ir kaņepju grauda lielumā, gandrīz lodveidīga, mazliet saplacināta. Svaigi izdēta ola ir oranža, vēlāk kļūst pelēka vai brūngana. Ziemo olas. Tās ir salizturīgas un neaiziet bojā pat –40°C salā ...

dzīvnieku darbības pēdas Meža enciklopēdija
... nokusis, var spriest arī pēc ziemas ekskrementu kaudzītēm. Apdzīvotās āpšu alas dod iespēju novērtēt to skaitu medību platībās, jo, tā kā āpši ir nakts dzīvn. , tos tieši novērot izdodas ļoti reti. Daudz informācijas sniedz arī dzīvn. pēdu nospiedumi irdenā gruntī vai sniegā. Pieredzējis vērotājs ...

bebrs Meža enciklopēdija
... izskatās kā liela, līdz 2 m augsta zaru un sprunguļu kaudze. Ieeja mājiņā ir zem ūdens, bet midzenis atrodas sausumā, un virs tā ir vēdināšanas sprauga. Lai mītnes ūdenstilpē regulētu ūdenslīmeni, ∆ no koku gabaliem un dūņām būvē dambjus. Tekošā ūdenī augšpus dambja izveidojas ūd-krāt., ...

Videnieks Alfrēds Enciklopēdiskā vārdnīca
... Šekspīra Hamlets , 1959), Tenis (R.un M.Kaudzīšu Mērnieku laiki , 1980). Filmējies Rīgas kinostudijā ( Šķēps un roze , 1960; Nāves ēnā , 1971; Laikmetu griežos , 1981; ...

Lapiņš Alvis Enciklopēdiskā vārdnīca
... Mērnieku laiki , 1991, pēc brāļu Kaudzīšu romāna ), Emīla nedarbi (1985; Lielais Kristaps kategorijā Gada labākā filma ; Saulessvece (1986; Lielais Kristaps kategorijā Gada labākā filma ) Ziemassvētku jampadracis ‒ filma ieguvusi galvenās balvas vairākos festivālos ...

Jaunušana Nacionālais teātris Kultūras kanons
... lieluzvedumi - "Skroderdienas Silmačos" Druvienā, brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" Vecpiebalgā un M. Zariņa "Didriķa Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi" Dundagā. Kā pedagogs A. Jaunušans profesionāli skolojis vairākas aktieru paaudzes. 1987. gadā par teātra galveno režisoru kļūst Mihails Kublinskis ...

Rudzu maize Kultūras kanons
... Atšķirīgas formas maize - kā čūska vai kaudze - cepta uz saulgriežiem. Maizes zīmju daudzveidība ir pārsteidzoša. Manu vākumu papildināja arī nenogurdināmā etnogrāfisko un dabas materiālu vācēja Viktora Grāvīša atradumi. Skaists pieraksts ir no Lutriņiem par Kurzemes krustakrustu - Māras zīmi ...

priežu galotnes dzinumu tinējs Meža enciklopēdija
... dekādei. Mātītes dēj olas kaudzītē pa 2—5 priežu dzinumu galā. Ola elipsveidīga, gaišdzeltena. Pēc 7—10 dienām izšķiļas kāpuri un iegraužas jaunajos pumpuros. Pārziemo kāpuri pēc 2.—3. ādas nomaiņas satīklojumā blakus bojātajam pumpuram. Pavasarī, kad t-ra ir 10°C (parasti IV 2. pusē ...