|
Vārdaunis Edgars
Enciklopēdiskā vārdnīca
... Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas V. Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu (1936) un pievērsās gleznošanai . Otrā pasaules kara laikā vairums gleznu gāja bojā. Atgriezies Latvijā, bijis LNO scenogrāfs (1946–1990), galvenais mākslinieks (1983–90). ...
Egle Arvīds
Enciklopēdiskā vārdnīca
... Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas V. Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu (1932). Bijis mākslas vēstures un zīmēšanas pedagogs Rēzeknes Skolotāju institūtā (1941‒1944), pasniedzējs LMA.Viens no spilgtākajiem mazpilsētas ainavu un ...
Brekte Kristians
Enciklopēdiskā vārdnīca
... Par darbu sēriju Rīgas madonna 2010 nominēts V. Purvīša balvai (2010). Regulāri piedalās starptautiskās mākslas mesēs Eiropā un ASV. Vairāki darbi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā ...
Baumane Biruta
Enciklopēdiskā vārdnīca
... mācījusies pie V. Tones, V. Purvīša). Darbi – lauku un zvejnieku dzīves tēlojumi, teātra un cirka motīvi, portreti un kailfigūras. Emocionāli spriega, vitāla dzīves izjūtas izpausme lakoniskā krāsu un formu valodā. Izstādēs piedalās kopš 1956. Darbi tikuši eksponēti neskaitāmās grupu izstādēs ...
Kalniņš Eduards
Vēstures enciklopēdija
... Latvijas Mākslas akadēmijā, 1931 beidzis Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu. Par gleznu "Plostnieki" (1935) ieguva Romas stipendiju un iespēju gadu papildināties Itālijā. Šajā laikā uzgleznojis darbus: "Ainava ar vēršiem" (1936), "Konstantīna arka Romā" (1937) . Pēc kara sācis strādāt ...
Lindbergs Eduards
Vidusvidzemnieku vārdnīca
... 1912–14 mācījies Vilhelma Purvīša [1] vadītajā Rīgas mākslas skolā, pievērsās sezanismam [1]. 1912–14 radītie darbi zuduši 1. pasaules karā. 1914 iesaukts armijā, nokļuva vācu gūstā, gleznoja gūstekņu portretus un pašportretus. 1918 atgriezās Latvijā, piedalījās Brīvības cīņās. 1919 ...
Drēviņš Aleksandrs
Vidusvidzemnieku vārdnīca
... 13 mācījies Rīgas mākslas skolā pie Vilhelma Purvīša [1], Jaņa Rozentāla [1], Jāņa Roberta Tilberga [1]. Kopš 1912 piedalījies izstādēs. 1914, evakuējot rūpnīcu no Rīgas, kopā ar vecākiem nokļuva Maskavā. 1917–20 Maskavas glezniecības kultūras ...
Rozentāls Janis
Vēstures enciklopēdija
... sabiedriskos darbiniekus, inteliģenci, dāmas ("V.Purvīša portrets", ap 1898; "A.Dombrovska portrets", 1906; "R.Blaumaņa ģīmetne", 1908; "Krastkalna kundzes portrets", 1913). Sadzīves žanra darbos ikdienas ainas vispārinājis kā apceres par dzīves norisēm. ("No kapsētas", 1895; "Mākslinieka ... Purvīti ...
Kurševa Maija
Enciklopēdiskā vārdnīca
... Ar darbu Dzīvesprieks tikusi nominēta Purvīša balvai (2017). Pēdējo gadu izstādēs bijušas apskatāmas instalācijas, telpiskas struktūras apvienojumā ar kustīgu attēlu, grafikām, zīmējumiem, skulptūrām. Neskatoties uz plašo mediju lietojumu, zīmējums vienmēr bijis mākslinieces ideju pamatā. Veidojusi ...
Deičmane Elīna
Enciklopēdiskā vārdnīca
... ar skaņu un vizuālajiem elementiem. Nominēta V. Purvīša balvai 2023.
Eikena Ance
Enciklopēdiskā vārdnīca
... nogale/ 2022. g. sākums) saņēmusi Purvīša balvu 2023. 2022 notikusi otrā personālizstāde Dusi, pieglaudies man klāt.
Klucis Gustavs
Enciklopēdiskā vārdnīca
... Rīgas pilsētas mākslas skolā pie J. Rozentāla , V. Purvīša , J. R. Tilberga (1913–1915), Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā Petrogradā (1915–1917). Kopš 1918 dzīvojis Maskavā. Turpinājis mācības. Darbojies Mākslinieciskās kultūras institūtā (1921–1924). Darinājis plakātus ...
Tamane Diāna
Enciklopēdiskā vārdnīca
... Mākslas muzejs), par šo pašu projektu nominēta arī Purvīša balvai. Half-Love sērija ir Tartu Mākslas muzeja kolekcijā; 2024 personālizstāde notikusi Kanzan galerijā Tokijā (2024).
jūgendstils
Enciklopēdiskā vārdnīca
... vērojamas arī stājmākslā – J.Rozentāla, V.Purvīša, B.Borherta darbos.
Breže Andris
Enciklopēdiskā vārdnīca
... Par izstādi Miera dzīve nominēts Purvīša balvai 2013. Darbojies arī miniatūrgrafikā (kserografiku cikls Tetovējumi , 1987), plakāta mākslā ( Uzvalks putnam , 1983), kā arī grāmatu mākslā (K. Elsberga Bēdas uz nebēdu , 1986; A. Neiburgas Stāsts par Tilli un Suņu vīru , 1991; H. Lediņa un J. Boiko ...
|