Esplanāde Enciklopēdiskā vārdnīca
... Barkloja de Tolli, 1936–J.Rozentāla, 1965–Raiņa piemineklis. Pirmos apstādījumus sāka ierīkot 1902 pēc G.F.F.Kufalta projekts. Pārkārtoti 1950–51 pēc K.Plūksnes un A.Kapakļa projekta. Esplanādē ...

epitāfija Enciklopēdiskā vārdnīca
... aizgājēja, slavē un min tā nopelnus (piemēram, Raiņa Par piemiņu Ādolfam Hertelim , E.Ādamsona Epitāfija dziesminiekam ).

Ziedonis Imants Enciklopēdiskā vārdnīca
... LPSR Valsts prēmija (1967, 1987). LZA Raiņa balva (2001).

Zirnītis Pēteris Enciklopēdiskā vārdnīca
... 986), žurnāla Karogs nodaļas redaktors (1988), Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktors (1988‒1994). 1992 nodibinājis apgādu Nordik un līdz mūža beigām bijis tā prezidents. Nozīmīgākie dzejoļu krājumi Laineri paceļas gaisā (1969), Noktirne un gaiļa dziesma (1975), Liecinieks uz sliekšņa ...

Canders Frīdrihs Vēstures enciklopēdija
... privātpersonu īpašumā, ekspozīcija atvērta LU telpās (Raiņa bulvārī 19).

Rūmniece Berta Vēstures enciklopēdija
... Rūmniece atveidojusi nozīmīgas lomas arī Raiņa, A.Upīša, A.Griguļa, A.Brigaderes, kā arī krievu (M.Gorkija, A.Ostrovska, N.Gogoļa) un vācu (J.V.Gētes, G.Hauptmaņa) lugās. Par sasniegumiem skatuves mākslā B.Rūmniecei 1945 piešķirts LPSR Tautas mākslinieces goda nosaukums, bet 1948 par Krusas mātes lomu ...

Amtmanis-Briedītis Alfrēds Vēstures enciklopēdija
... ļoti atšķirīgas lomas - Induli, Uldi un Jāzepu (Raiņa "Indulis un Ārija", 1912; "Pūt, vējiņi", 1914; "Jāzeps un viņa brāļi", 1920), Joski un Dūdaru (R.Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", 1923, 1935), Atvasaru (A.Griguļa "Māls un porcelāns", 1947). Pirmais lielākais A.Amtmaņa-Briedīša režijas panākums ...

Zāle Kārlis Vēstures enciklopēdija
... Rīgā, Lielajos kapos, 1929), skulpturālus portretus (Raiņa krūšutēls, 1927) un figurālas kompozīcijas ("Uz cīņu", 1931; "Zvejnieks", 1939). 1935-1940 un 1941-1942 K.Zāle bija Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs, no 1936 profesors. K.Zāle bija viens no ievērojamākiem latviešu ...

Kalniņš Eduards Vēstures enciklopēdija
... Miris 1988.18.V Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos.

Kalniņš Alfrēds Vēstures enciklopēdija
... Kalniņa pamatžanrs, izmantoti Raiņa, Aspazijas, V.Plūdoņa, K.Skalbes u.c. dzejnieku teksti. 1919 A.Kalniņš sarakstījis pirmo latviešu klasisko operu "Baņuta" (iestudēta 1920; 2.redakcijā 1941), operu "Salinieki" (1925; 2.redakcijā "Dzimtenes atmoda", 1933), baletu "Staburags" (1943, 1957), kantātes ("Mūzikai ...

Rikards Rodrigo Enciklopēdiskā vārdnīca
... , 1988 u.c.), portretfilmām par Raini, V. Līni, A. Eglīti, Z. Mauriņu, M. Pankoku, L.Vīgneru, A. Dumpi u.c. Viena nozīmīgākajām dokumentālajām filmām Sirdsdaugava (1987) gadā kā protests pret Daugavpils HES būvniecību (pirmā vieta Starptautiskajā filmu ...

Roga Indra Enciklopēdiskā vārdnīca
... Millera Salemas raganas, 1995), Ārija (Raiņa Indulis un Ārija) 1999, Nora (H. Ibsena Nora. Leļļu nams, 2005), A. A. Kareņina (Ļ. Tolstojs Anna Kareņina, 2010), Ida Langebrunna-Karima (A. H. Tammsāre Zeme un mīlestība, 2012) u.c. Nacionālajā teātrī iestudējusi vairāk nekā 10 izrādes. Režisore izrādēm ...

Ranka Indulis Enciklopēdiskā vārdnīca
... Norvēģijas Karalistes svētā Olafa ordenis (1998), LZA Raiņa balva (1998).

Ābola Mirdza Enciklopēdiskā vārdnīca
... Sastādījusi un komentējusi atsevišķus Raiņa Kopotu rakstu (1 –25, 1977–86) sējumus. LPSR Valsts prēmija (1987).

Rozīte Ance Enciklopēdiskā vārdnīca
... Skroderdienas Silmačos , 1939, 1946, 1956), Spīdola (Raiņa Uguns un nakts , 1958).