Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: Rainis
Atrasto rezultātu skaits: 561

Jēgers Jūlijs Vidusvidzemnieku vārdnīca
... pamatskolā, mākslas amatniecības skolā, J. Raiņa ģimnāzijā. 1938 gleznojis altārgleznu Vecpiebalgas baznīcai, kas karā palika neskarta un pēc restaurācijas kopš 1995 atkal rotā atjaunotās Vecpiebalgas baznīcas altāri. 1941 VI slēpās no padomju varas. 1942 par kompozīciju Siena laikā Kultūras fonda ...

Binde Ilze Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Literatūras un mākslas redakcijā, 1985-89 Jāņa Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja zinātniskā līdzstrādniece. 1989-96 zinātniskā līdzstrādniece Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā Rīgā, piedalījusies O. Vācieša Rakstu sastādīšanā. Publicējusi četrus dzejoļu krājumus ...

Birze Miervaldis Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Daļa M. Birzes arhīva ir J.Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzejā.

Blumbergs Laimonis Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Zemdegas meta veidojis granītā J. Raiņa pieminekli Rīgā, Esplenādē.

Būmanis Arnolds Vidusvidzemnieku vārdnīca
... 1955–66 strādājis J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, 1967–71 ar pārtraukumiem žurnālā Karogs . 1955 pirmā publikācija literatūras kritikā. Sastādījis grāmatu Tautas dzejnieks Jānis Sudrabkalns, 1964; Jāņa Sudrabkalna dzīves un darba vietas, 1969; Redzu un dzirdu Aleksandru Čaku ...

Kīzerickis Gustavs Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Universitātes) jaunbūves Merķeļa ielā (1875–78) un Raiņa bulvārī (1882–83). G. Kīzerickis panāca cara valdības atļauju dibināt studentu korporācijas.

Krastiņš Emīls Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Ostrovska Negaiss un Līgava bez pūra, Raiņa Pūt vējiņi un Zelta zirgs, 1952 S. Rahmaņinova operas Aļeko (1950 iestudējuma atjaunojums), E. Zālītes Vēlaviņa, A.Brigaderes Maija un Paija u.c. 1959 E. Krastiņa vadītā dramatiskā kopa viena no pirmām Latvijā ieguva Tautas teātra nosaukumu. Līdz 1962 šā ...

Dārziņš Emīls Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Dārziņš pavadīja Pumpuros, iedraudzējās ar J. Raini[5] un komponēja savas labākās kora dziesmas Lauztās priedes un Senatne. 1906 uzrakstīja monogrāfijas par A. Jurjānu , Alfrēdu Kalniņu , J. Vītolu[1], apcerējumu par operas vēsturi, rakstīja kritikas par koncertiem, operu izrādēm, apkarojot nepilnības ...

Ozols Voldemārs Vidusvidzemnieku vārdnīca
... lektors Tautas universitātē, draudzējās ar Jāni Raini [5], sadarbojās ar ekonomistu Kārli Balodi [1], vadīja laikrakstu Jaunā Diena , kurā asi pēla K. Ulamņa politiku. 1926 publicēja atmiņas Cēsu kaujas , krājumā Ziemeļlatvijas un Cēsu kauju piemiņai. 30. gadu sākumā nodibināja un vadīja brīvības ...

Jundzis Edgars Vidusvidzemnieku vārdnīca
... mācītājs Rīgā un skolotājs Franču licejā, Raiņa ģimnāzijā, 1945–51 mācītājs Gulbenē, Lejasciemā. 1951 apcietināts, notiesāts par pretvalstisku aģitāciju. Sodu izcieta Vorkutas čekas nāves nometnē, Krievijā. 1955 atgriezās Latvijā, mācītājs Lubānā, Jaunpiebalgā, Vecpiebalgā, Velēnā, ...

Dombrovska Margarita Vidusvidzemnieku vārdnīca
... 1959 zinātņu kandidāte, disertācija par Raiņa dzeju. Piedalījusies Latviešu literatūras vēstures [5, III–IV] u.c. kopdarbu sarakstīšanā. Rakstījusi presē par literatūru.

Dzeguze Juris Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Blaumaņa Ugunī , Edvardu Indrānos , Uldi Jāņa Raiņa [5] Pūt vējiņi u.c. Ar vārdu Juris Rīga bijis Amerikā pazīstams masieris. Kļuva tik slavens, ka Kanādas presē izpelnījās titulu vīrietis ar zelta rokām. Masējis skatuves un filmu māksliniekus.

Nīmanis Jēkabs Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Medicīnas fakultātes mācībspēks. Kopš 1925 Jāņa Raiņa un Aspazijas ģimenes ārsts. 1924–32 Valsts zīdaiņu nama vadītājs, 1932–40 bērnu nama vadītājs un konsultants Majoros. 1925–36 Rīgas bērnu slimnīcas direktors. Devis lielu ieguldījumu tās izveidošanā. Rīgā, Daugavgrīvas ielā 6 uzbūvēja ...

Dzelzītis Kārlis Vidusvidzemnieku vārdnīca
... krājumu un stāstu grāmata. Gādājis par Jāņa Raiņa [5] un Aspazijas [5] pieminekļa celšanu Kastaņolā, Šveicē.

Egle Elmīra Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Misiņa [1] bibliotēkā. Sakārtojusi Raiņa [5] darbu bibliogrāfisko palīgrādītāju, 1–5. V. Ancītis [5]: Viņai bija visai pamatīgas valodu un literatūras zināšanas, nenogurdināmība darbā un laba stila izjūta. Aiz šiem iemesliem viņa varēja būt un bija lielisks palīgs itin visos K. Egles darbos ...