Dziļleja Kārlis Enciklopēdiskā vārdnīca
... Indriķis (abas 1938), Poētika (1920). Rakstījis par Raiņa dzimtas ģenealoģiju un daiļradi. Pēc Kārļa Dziļlejas scenārija uzņemta pirmā latviešu skaņu filma Daugava (1934). Sakārtojis un rediģējis Raiņa Rakstus (1 –16, 1952–65), sastādījis ...

Smiļģis Eduards Bibliotēku un skolu mape
... 1885-1965), Eduardu Smiļģi (1886-1966), direktoru Raini (1865-1929) : sakarā ar teātra 90.gadadienu] / Lilija Dzene ; tekstā fragm. no A.Amtmaņa-Briedīša atmiņām, L.Štengeles un E.Smiļģa sarakstes ; pierakst. Līga Blaua // Ievas Stāsti. - ISSN 1691-1857. - Nr.23 (2010, 4./16.nov.)... ), 25.-29.lpp. ; Nr.24 ...

Austriņš Antons Bibliotēku un skolu mape
... Akurateru (1876-1937), Antonu Austriņu (1884-1934), Raini (1865-1929) un Aspaziju (1865-1943) 1905.-1906.g.] / Ilgonis Bērsons // Karogs. - ISSN 0132-6295. - Nr.12 (2005, dec.), 99.-109.lpp. Briedis Raimonds. Grāmata par Austriņu : [par Ikviens mēs zvaigzni sevī nesam : Antons Austriņš -... - pazīstamais un nezināmais ...

Bārbeles baznīca Bibliotēku un skolu mape
... gadā Bārbeles baznīcā iesvētīta tautas dzejnieka Raiņa māte bārbeliete Dārta Grikovska. 1853. gadā baznīcā kā laulāts pāris uzsaukti dzejnieka Raiņa vecāki – māte bārbeliete Dārta Grikovska un tēvs stelpietis Krists Pliekšāns. "Latvijas Avīze", nr. 49, 1871.g. 6. decembris - atvērta Bārbeles ...

Pelēcis Aleksandrs Bibliotēku un skolu mape
... par Aleksandram Pelēcim (1908-1999) velt. pasākumu Raiņa Lit. un mākslas vēst. muzejā] / Zigurds Kalmanis // Malienas Ziņas. — (2001,16.aug.), 8.lpp. Kārkluvalka Ilze. Aleksandram Pelēcim un Rīgai : [par sabiedr. org. "Aleksandra Pelēča lasītava" dzejn. Aleksandram Pelēcim (1908-... -1999) velt. pasākumu ...

Bērziņš Uldis Bibliotēku un skolu mape
... Raiņa ... dzejniecei Vizmai Belševicai (1931-2005) 12.aug. Raiņa kapos] / no čuvašu val. tulk. Uldis Bērziņš // Karogs. - ISSN 0132-6295. - Nr.9 (2005, sept.), 202.-204.lpp. Sarunas un intervijas Bērziņš Uldis. Dievs ļauj mums izvēlēties : [saruna ar Jaunās Derības tulk. : sakarā ar gaidāmo grām. prezentāciju ...

Aizpuriete Amanda Bibliotēku un skolu mape
... Sārtu baložu bars nolaidies Raiņa muzejā : [sakarā ar dzejn. Amandas Aizpurietes un glezn. Aijas Zariņas bukleta "Sārtu baložu bars" prezentāciju Raiņa un Aspazijas muzejā : saruna ar A.Aipurieti] / Amanda Aizpuriete ; pierakst. Mārtiņš Eglītis // Domas. — (2000, 14./20.janv.), 18.lpp. Aizpuriete Amanda ...

Stalte Helmī Bibliotēku un skolu mape
... Publikācijas periodiskajos izdevumos Kārkliņa Inta. Rainim un Aspazijai veltīts : [par Helmī Staltes vadītās Rīgas domes delegācijas vizīti Lugānā (Šveice) un dzejnieku Raiņa (1865-1929) un Aspazijas (1865-1943) trimdas sāk. 100.gadadienai velt. divu grām. atvēršanu] / Inta Kārkliņa // Karogs. - ISSN ...

Dziļleja Kārlis Vidusvidzemnieku vārdnīca
... skolām un rokasgrāmatu skolotājiem. Pētījis Jāņa Raiņa [5] daiļradi, sastādījis Raiņa Rakstus, 1–16, 1952–65. Tulkojis krievu un vācu rakstnieku darbus. Padomju varas laikā dēvēts par tipisku meņševiku, buržuāzijas iztapoņu, apvainots padomju kultūras apmelošanā.

Krumovičs Oto Vidusvidzemnieku vārdnīca
... spēli, 1942–45 spēlēja Rīgas operetē. Beidzis Raiņa vakara vidusskolu Rīgā, studējis ķīmiju Latvijas Valsts universitātē. 1954 neklātienē beidzis Latvijas Valsts politehniskā institūta Ķīmijas nodaļu. Specialitāte: ķīmijas un bioloģijas skolotājs. Draudzējies ar rakstnieku ... Jāni Kalniņu ...

Valdmanis Voldemārs Vidusvidzemnieku vārdnīca
... 20.-30. gados darbojies Raiņa klubā . Dekoratora māceklis Rīgas strādnieku teātrī. Dekorators: 1928–40 Nacionālajā teātrī, 1941–44 Rīgas tautas teātrī, 1944–46 Drāmas teātrī. 1946–47 Rīgas kinostudijas galvenais mākslinieks. 1940–41, kad padomju vara atlaida V. Purvīti ... , bija Rīgas pilsētas ...

Zēbergs Roberts Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Krastiņa režijā tēloja Uldi Jāņa Raiņa [5] Pūt vējiņi , Borisu Aleksandra Ostrovska [1] Negaiss u.c. Kopš 1953 Bauskas rajona komjaunatnes sekretārs. Piedalījās Bauskas teātrī, tēlojis Lāčplēsi Raiņa lugā Uguns un nakts u.c. Kopš 1959 Valmieras teātra aktieris. Pirmā loma Varis Annas Brigaderes ...

Ķimeles psihoanalītiskais teātris Kultūras kanons
... dabiskākā un vienlaikus augstākā forma atklājās Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1985) iestudējumā, kur režisorei harmoniski izdodas līdzsvarot Raiņa traģēdijas simbolisko un psiholoģisko ievirzi. Savukārt mīlestības jutekliskā daba, kad vīrietis un sieviete saķeras savstarpēji izaicinošā dzimumu karā ...

Kalniņš Alfrēds, solo dziesmas Kultūras kanons
... kameroperai pielīdzināmais cikls "Piecas dziesmas Raiņa piemiņai" Ilgas Tiknuses un Intas Villerušas lasījumā. Gluži simbolisku nozīmi iemantojusi dziesma "Brīnos es" Jāņa Zābera balsī. Pie biežāk komponētiem dzejniekiem pieder Jānis Akuraters, Aspazija, Antons Austriņš, Fricis ... Bārda, Anna Brigadere ...

Žibalts Gustavs Enciklopēdiskā vārdnīca
... Mērnieku laiki , 1911, 1924), Melnais bruņinieks (Raiņa Uguns un nakts , 1911), Ābrams (R.Blaumaņa Skroderdienas Silmačos , 1929).