Ikts Dzejas vārdnīca
... ikti (“/”) ir arī reāli uzsvērti. Turpretī Raiņa četrpēdu jambā uzrakstītajā dzejolī, vesela virkne metrisko uzsvaru (iktu) izlaidumu: 2.rindā 2. un 4. ikts, 3. rindā 2. ikts.

Glosa Dzejas vārdnīca
... dzejā nav atrodama. Taču vairākos Raiņa 1920.g. dzejoļos jūtama glosas formas ietekme - ne pantmērā, ne atskaņu izkārtojumā vai pantu garumā, bet sākotnējā moto un šī moto secīgā izkārtojumā (izskaidrojumā) katrā no nākamajiem dzejoļa pantiem: Nekas, nekur, nekad. Kas ies tik tāli manim līdz ...

Parabola Dzejas vārdnīca
... uzbūve raksturīga atsevišķiem J.Raiņa, R.Blaumaņa, vēlāk O.Vācieša dzej. (Zīmogs, I - IV, Ekskursija fon Vulfa mežā, Balāde par Matisonu, I - V) .

Stramboto Dzejas vārdnīca
... veida astoņrindes var atrast Raiņa divdesmito gadu dzejā (III, 289; 452).

Fantāzija Dzejas vārdnīca
... gadi, Herrenvīkas latviešu skola man uzdāvināja Raiņa darbu Uguns un nakts. Šī mazgrāmatiņa no krietni drūmās ikdienas mani aizveda krāšņā dzejas un fantāzijas pasaulē un palīdzēja pārstrādāt un pāraugt tā dzīves posma diezgan smagi traumatiskos pārdzīvojumus. To pašu darīja drīz pēc tam izdotās ...

Lē Dzejas vārdnīca
... Atskaņas parasti: AAB AAB AAB. Rainim Dagdas skiču burtnīcās ir virkne dzejoļu, kas pēc strofiskās uzbūves ir līdzīgas lē, vienīgi atskaņu uzbūve daļēji pārveidota (AAB CCB DDB), dažreiz vērojamas arī metriskas innovācijas (III, 436): Gaidas, ak, kā nospiež gaidas! A Nogurusi sirds ...

Impresionisms Dzejas vārdnīca
... Papardes darbos, bet vēlāk J.Raiņa dzej. krāj. Addio bella (1920), Sudrabota gaisma (1921), Mēness meitiņa (1925). I. poētikā virkne jauninājumu. - Tiek radīti salikteņi, apvienojot it kā savstarpēji nesaderīgus jēdzienus (‘plašdziļš’, ‘sarkanskaļš’, ‘pārlaime’, ‘visdziļumi’, ‘visaugstumi ...

Epitāfija Dzejas vārdnīca
... poētiskā tipa dzejā, piem., Rainim Agra gaita, Par piemiņu Ādolfam Hertelim , V.Plūdonim Epitāfija , E.Ādamsonam Epitāfija dziesminiekam, Epitāfija parastam cilvēkam, Epitāfija papagailim , Andrejam Eglītim Epitāfijas Gotlandes krastā ). Mūsdienu dzejā e. zaudējusi savu kādreiz stingro adresātu (mirušam ...

Epigramma Dzejas vārdnīca
... krāj. e. ir arī iemīļots Raiņa lirikas žanrs. Cik vien spēji, tu zagi un rāvi, Līdi, spiegoji, bendēji, kāvi, Kas vien ir kauns, to tu darīji, Nu tev ir jāslēpj šie traipekļi - Ej, uzkārs tiem virsū - ordeni. “/O.Vācietis/ ar lielu patiku ražoja drastiski dzēlīgus pantiņus par saviem kolēģiem ...

Patriotiskā dzeja Dzejas vārdnīca
... dzejnieks Virza ilgu laiku bija bez līdziniekiem, jo Rainim nereti nāk līdzi zināma marksistiski teorētiska dvindziņa, Skalbe šķiet cīņai par maigu, Poruku patriotiskas lietas neko nesaistīja. Vienīgi jaunākajos laikos Jānis Medenis un Andrejs Eglītis atkal pacēla lepnas, patriotiskas balsis.” I.Indrāne ...

Stils Dzejas vārdnīca
... stils) vai atsevišķam rakstniekam (Raiņa s., Čaka s.). Bez tam terminu s. kopš antīkajiem laikiem poētikās lietoja, lai izteiktu 3 atšķirīgus izteiksmes veidus (augstais, vidējais un zemais s.). Šo triju s. ilustrācijai antīkie gramatiķi (poētika toreiz ietilpa gramatikas sastāvā) parasti nosauca trīs ...

Poēma Dzejas vārdnīca
... Zeme ); d) alegoriska p. (Raiņa Ave sol , V. Plūdoņa Uz saulaino tāli ); e) romantiskā p., kuras centrā indivīda pārdzīvojumi (Dž.Bairona Čaild-Harolda ceļojums , M.Ļermontova Mciri , A.Puškina Vara jātnieks , V.Plūdoņa Atraitnes dēls , K.Elsbergs Maza poēma 7 daļās ). Gan šeit piedāvātais, gan ...

Jaunmītisms Dzejas vārdnīca
... idejas ienāk F.Bārdas, J.Raiņa, J.Steika, K.Skalbes dzejā. Kopumā j. idejas nepazūd ne latv., ne cittautu 20.gs. lit-rā, aktualizēdamās dad., sirr., maģiskā reāl. u.c. virz. un strāv.

Sonets Dzejas vārdnīca
... paraugus atrodam, piem., Raiņa dzejā (III, 24), angļu s. Anšlavam Eglītim (angļu dzejas tulk.), A.Vējānam, franču - Ed.Virzam: Laiks šovasar vairs neies vecās sliedēs, A Būs puķes skumjas, bišu medus rūgts. b Uz tāliem ciemiem kumeļš netiks jūgts, b Un jasmīns zarains maijā neuzziedēs. A Par velti ...

Sociālistiskais reālisms Dzejas vārdnīca
... Sagadījās tā, ka ilgi ķīviņi par Raini un sociālistisko reālismu izcēlās K.Krauliņam ar Ē.Sokolu, šie ķīviņi gāja no sanāksmes uz sanāksmi, sākumā strīdniekos klausījās uzmanīgi, tad jau ar humoru, drīz vien garlaikoti, bet beidzot sociālistisko reālismu pat pieminam dzirdēt negribēja. Spriešana ...