Stānke Astrīda
Bibliotēku un skolu mape
... sakarā ar grām. atvēršanas svētkiem Raiņa un Aspazijas vasarnīcā-muzejā (Jūrmala)] / Arta Baumane ; tekstā stāsta muzeja direktores vietn. Aija Magone, Latvijas inst. direktors Ojārs Kalniņš // Jūrmalas Ziņas. — Nr.3 (2004, 20.janv.), 4.lpp. Nagle Gunita. Aspazijas lugas izdotas angliski : [sakarā ar ...
Bārda Fricis
Bibliotēku un skolu mape
... Atgriešanās” iznākšanai veltītu sarīkojumu Raiņa Lit. muzejā] // Neatkarīgā Rīta Avīze. — ISSN 1407-3463. — (1997, 30.maijs). Lapsa Vito. “Es nereāls esmu un gribu tāds būt...” : [sakarā ar dzejn. Friča Bārdas 115. dz.d. : 1880-1919] // Rūjienas Vēstnesis.— (1995, 27.janv.). Māre Guna. ...
Stānke (Stahnke) Astrīda
Enciklopēdiskā vārdnīca
... Popularizējusi latviešu literatūru ASV, tulkojusi angliski Raiņa lugu Zelta zirgs , Aspazijas lugas Sidraba šķidrauts un Zalša līgava . Triju Zvaigžņu ordenis (2004). Tulkojusi un sagatavojusi Aspazijas prozas darbu ...
Ancāns Romualds
Enciklopēdiskā vārdnīca
... Putniņa Uzticības saldā nasta ), Jūda (Raiņa Jāzeps un viņa brāļi ), Roplainis (R. Blaumaņa Pazudušais dēls) u.c. Pēdējās lomas Dailes teātrī – Boračio (V.Šekspīra Liela brēka, maza vilna), Francs Lehāns (G. Gravstrēma Zāra Leandere), Metrs Buiss (R.Tomā Fredijs; 1996). F ilmējies apm. 50 latviešu ...
Petrockis Harijs
Enciklopēdiskā vārdnīca
... spēles jeb dvēseles kumēdiņi (pēc J.Poruka, 2000), Raiņa Pūt, vējiņi! (2001, abi Daugavpils teātrī).
Paukštello Jānis
Enciklopēdiskā vārdnīca
... humora izjūta un muzikalitāte. Lomas: Jāzeps (Raiņa Jāzeps un viņa brāļi , 1981), Dzejnieks (A.Čaka Mūžības skartie , 1987) un galveno loma Rīgas kinostudijas filmās ( Mans draugs – nenopietns cilvēks, 1976; Cilvēka bērns , 1991, Ziemassvētku ...
Paroleks (Parolek) Radegasts
Enciklopēdiskā vārdnīca
... 20. gs.80. gados izdevis Raiņa dzejas un K. Skalbes pasaku izlasi, A. Pumpura eposu Lāčplēsis un latviešu dzejnieču mīlas lirikas izlasi Mīlestības krāšņie koki. 20. gs. 90. gados un mūsu gadsimta sākumā čehiski tulkojis latviešu un lietuviešu antoloģiju Dailes lokā , kā arī latviešu 19. un 20. gs ...
Ozols Jānis
Enciklopēdiskā vārdnīca
... kopotus rakstus Vija , kā arī K.Skalbes, Aspazijas, Raiņa, G.Merķeļa darbus. Grāmatu apdarē ieviesis jūgendstila elementus. Jānis Ozols aktīvi iesaistījās 1905. gada revolūcijā. Sākoties soda ekspedīcijām ...
Ozols Arnis
Enciklopēdiskā vārdnīca
... Ostrovska Ienesīgu vietu (1987), Raiņa Zelta zirgu (1990), A. Dimā Grāfu Monte Kristo (2000), P. de Bomaršē Figaro kāzas (2001), A. Dimā Kamēliju dāmu (2002), N. Raita Vinsents Brikstonā (2004), Ž. K. Gambēra lugu Netīrā veļa (2005), Šauj Amors ...
Mičule Inese
Enciklopēdiskā vārdnīca
... O’Nīla Sēras piestāv Elektrai (2023) un Raiņa Jāzeps un viņa brāļi (2023). Saņēmusi Eduarda Smiļģa balvu par nozīmīgu, spilgtu un novatorisku režiju pēdējo sezonu laikā (2024).
Ozoliņa Lilita
Enciklopēdiskā vārdnīca
... Zālītes Tiesa , 1985), Ārija (Raiņa Indulis un Ārija , 1987), Rebeka Vesta (H. Ibsena Rosmersholma , 1992), Alise (A. Strindberga Nāves deja , 1996, Rīgas Krievu drāmas teātrī; Latvijas profesionālo teātru 1996 skatē atzīta par gada labāko aktrisi galv. lomā ), Indrānu māte (R. Blaumaņa Indrāni , 2004 ...
Norenbergs Uldis
Enciklopēdiskā vārdnīca
... Blaumaņa Ugunī , 2003), Potifers (Raiņa Jāzeps un viņa brāļi, 2005), Paulis (A. Ščerbaks Piemiņas diena , 2013), Krišs (pēc A. Upīša darbu motīviem .. .bagātā kundze..., 2013), lomas ...
Serebreņņikovs Kirils
Enciklopēdiskā vārdnīca
... dramatiskā teātra izrādi), izrādi Voiceks (2011), Raiņa sapņi (2015). Saņēmis TEFI (Nacionālo Televīzijas balvu), balvu Triumfs (2001) un augstākās Krievijas teātra balvas - Zelta Masku , K. Staņislavska balvu, Kristāla Turandotu . Kopš 1991 darbojies arī TV un kino. Starptautisku atzinību ieguvusi viņa ...
Mūrnieks Nikolajs
Enciklopēdiskā vārdnīca
... Gorkija Barbari , 1946). Iestudējis: Raiņa Uguns un nakts (1958) un Indulis un Ārija (1965), M.Šolohova Plēsums (1964). Filmējies ( Nauris , 1957; Vētra , 1960). LPSR Valsts prēmija (1958).
Merkurs
Enciklopēdiskā vārdnīca
... slānis, daudz meteorītu krāteru (viens nosaukts Raiņa vārdā). Uz Merkura praktiski nav atmosfēras. Ekvatoriālajā apgabalā temperatūra no + 430° C dienā līdz – 183° C naktī. Vājš magnētiskais lauks (3,5 × 10 -7 T uz ...
|