Ķekars Jānis
Enciklopēdiskā vārdnīca
... Pura Kaķīša dzirnavas , pēc K. Skalbes, 1993).
Paroleks (Parolek) Radegasts
Enciklopēdiskā vārdnīca
... gados izdevis Raiņa dzejas un K. Skalbes pasaku izlasi, A. Pumpura eposu Lāčplēsis un latviešu dzejnieču mīlas lirikas izlasi Mīlestības krāšņie koki. 20. gs. 90. gados un mūsu gadsimta sākumā čehiski tulkojis latviešu un lietuviešu antoloģiju Dailes lokā , kā arī latviešu 19. un 20. gs dzejas antoloģiju ...
Hercberga Tīna
Enciklopēdiskā vārdnīca
... Pura Kaķīša dzirnavas (pēc K.Skalbes, 1973, 1994) un citi - kopumā apm. 60 iestudējumi.
Toponīmi
Dzejas vārdnīca
... kurš tad to atmin vārdos? Piebalgai es tuvojos Skalbes Saulrietos, Latgali mēģinu izprast Raiņa muzejā Jasmuiža. Bet tad, kad atrodos Vācieša muzejā, esmu ar mieru noticēt tam, ka “Ja Mārupītes vidū cirkuļsmaili liek un apvelk riņķi - te ir Rīgas centrs.” A.Rancāne: “Rīgā nodzīvoju pietiekami ...
Fantāzija
Dzejas vārdnīca
... darīja drīz pēc tam izdotās tautas pasaku izlases, Skalbes pasakas, Brigaderes bērnības triloģija.”
Jaunmītisms
Dzejas vārdnīca
... Bārdas, J.Raiņa, J.Steika, K.Skalbes dzejā. Kopumā j. idejas nepazūd ne latv., ne cittautu 20.gs. lit-rā, aktualizēdamās dad., sirr., maģiskā reāl. u.c. virz. un strāv.
Carpe diem
Dzejas vārdnīca
... Veidenbauma, Aspazijas, J.Akuratera, K.Skalbes dzejā. Rītā nebūs vairs laimes šīs, Acumirklis - dzīvības karalis. Esat priecīgi kā saule, Dienas paiet drīz.
Dziļleja Kārlis
Vidusvidzemnieku vārdnīca
... nevarēja vien beigt stāstīt par savām slavenībām – Skalbi, Austriņu, Kaudzītēm. [41, II :15]. Strādājis par skolotāju Koknesē. 1911–14 mācījies Belgorodas Skolotāju institūtā. Skolotājs Majoros, Harkovā, Pēterpilī, kur 1918 beidzis augstākos komerckursus. 1919–34 Rīgas domnieks un 1920–34 ...
Skujiņa Ausma
Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Jansons , 1987 LPSR Valsts prēmija. Vadījusi K. Skalbes memoriālās mājas muzeja rekonstrukciju, risinājusi Vecpiebalgas arhitektūras problēmas. Vecpiebalgas baznīcas atjaunošanas projekta autore, par ko 1997 Latvijas Gada balva arhitektūrā. Nodibinājusi un vadījusi Vecpiebalgas kultūras fondu. Latvijas Arhitektu ...
Egle Elza
Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Tulkojusi krievu valodā Apsīšu Jēkaba, J. Poruka , K. Skalbes darbus. Tulkojusi daiļliteratūru no vācu, angļu, franču, krievu valodas.
Bauere Inguna
Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Biogrāfisks romāns par K. Skalbes ģimeni (2009), Skolas Līze (2011), Ede, Pumpura sieva. Biogrāfisks romāns (2012), Piedod Karolīna! Vēsturisks romāns par Kronvalda Ati (2013), Ne zelts, bet putekļi. Vēsturisks romāns. I daļa Mācītājs un viņa dēls (2015). I. Bauere: Kāda tad es esmu? Kā jau Lauva ...
Švābe Arveds
Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Tulkojis esperanto valodā K. Skalbes Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties, Aspazijas dzeju un Sidraba šķidrautu . 1909–10 palīgskolotājs Lēdurgas draudzes skolā, 1910–11 skolotājs Rūjienā. 1911–15 ar pārtraukumiem studējis vēsturi A. Šaņavska Tautas universitātē Maskavā. Izvairīdamies no iesaukšanas ...
Velpa Līze
Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Gadsimtu mijā draudzējās ar K. Skalbi . Ilggadīga teātra spēlētāja Vecpiebalgā, atzīta par vienu no labākajām lauku skatuvju aktrisēm. Rakstījusi joku dzejoļus un tēlojumus ar pseidonīmu Kristīne Kriša meita Kripatiņa. Dziesmiņas sacerējis arī L. Velpas vīrs Kārlis, pseidonīms Vēliņais. Kad ...
Zukulis Ivars
Vidusvidzemnieku vārdnīca
... keramiķu darbnīcas būvi Drabešu pagasta Betēs; K. Skalbes piemiņas muzeju Vecpiebalgas Saulrietos, A. Austriņa piemiņas muzeju Vecpiebalgas Kaikašos. 1988 pārkārtoja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja par muzeju apvienību, pirmo muzeju apvienību Latvijas provincē. Izveidoja muzeju apvienības ražošanas bāzi ...
Ābele Ernests
Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Kalifornijā atvēra mākslas studiju. Ilustrējis K. Skalbes , J. Jaunsudrabiņa [5] un citu rakstnieku darbus.
|