Blaus Pēteris Vidusvidzemnieku vārdnīca
... 1899–1901 viņa palīgs bija K. Skalbe . Draudzējās ar R. Blaumani [5]. Vajāts par dalību 1905. gada revolūcijā, 1906 devās uz Šveici. Apmeklēja tieslietu u.c. lekcijas Cīrihes universitātē. 1909 atgriezās Krievijā, Harkovā apcietināts. 1910 XI attaisnots, atgriezās Rīgā. 1911–14 laikrakstu Latvija ...

Kronvalds Atis Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Pēc 40 gadiem no šīs jaunlatviešu pamatatziņas K.Skalbe ieteica uzrakstu Brīvības piemineklim Rīgā: Tēvzemei un brīvībai. A. Kronvalda runas, raksti, vēstules, grāmatas izdotas Kopotos rakstos, 1–2, 1937 ar Alfrēda Gobas [5] apcerējumu par A. Kronvalda dzīvi un darbu. 1938 A. Kronvaldam atklāts piemineklis ...

Felsbergs Ernests Vidusvidzemnieku vārdnīca
... pagastskolā, kur viņa skolnieku vidū bija H. Albats un K. Skalbe . 1888–97 mājskolotājs un privātstundu skolotājs. 1890 pašmācības ceļā ieguva draudzes skolotāja tiesības. 1897 izturēja gala pārbaudījumus Aleksandra ģimnāzijā Rīgā. 1897-1901 studējis klasisko filoloģiju Tērbatas universitātē ...

Brāļu draudze, hernhūtisms Vidusvidzemnieku vārdnīca
... , Patkuls H., Rātminders A., Skalbe E., Sprekelzens T.

Guleke Rūdolfs Vidusvidzemnieku vārdnīca
... lasīšanas un dziedāšanas stundām bērnībā vests K. Skalbe . Kopš 1895 Cēsu iecirkņa prāvests. Aizliedza Vecpiebalgas skolās spēlēt teātri, neļāva pieņemt Ausekli par skolotāju Vecpiebalgas draudzes skolā, necieta jaunlatviešus, jo īpaši J. Pilsātnieku un A. Kronvaldu . Lika sūtīt arī meitenes ...

Vītoliņa Baiba Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Vītoliņas izdotajam albumam Kārlis Skalbe stāsta , 1979; rakstu krājumam Veronika Strēlerte , 1982; A.Vītoliņa mūzikas un dziesmu krājumam.

Bračs Augusts Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Ziemelis , Antons Ozols , K. Ozols , J. Roze , K. Skalbe , Artūrs Vanags . 1896–99 mācījies Valkas skolotāju seminārā. 1899 pirmā publikācija – stāsts. 1899–1904 skolotājs Raunas draudzes skolā, kur  mācīja dažus mācību priekšmetus augstākā līmenī, nekā noteikts draudzes skolas programmā, rūpējās ...

Jaunromantisms Dzejas vārdnīca
... pārstāvji J.Poruks, K.Skalbe (dzeja un lit. pasakas), J.Akuraters, Rainis ar krāj. Tālas noskaņas zilā vakarā (1903), Aspazija, J.Jaunsudrabiņš, F.Bārda. J. sazarojās un modificētā veidā turpinājās arī 1920.- 30.g. (J.Grots, V.Grēviņš, A.Skujiņa u.c.). Jaunrom. teorētiski pamatojis F.Bārda ( Romantisms ...

Dzelmes grupa Dzejas vārdnīca
... kas ietverami dekadences strāv-mā: K.Jēkabsons, K.Skalbe, J.Akuraters, J.Jaunsudrabiņš, Zemgaliešu Biruta, K.Štrāls, K.Krūza, A.Baltpurviņš, E.Cālītis. Plašākā nozīmē d.g. aptver visus autorus, kas vairāk vai mazāk regulāri publicēja savus darbus no 1906. - 1907.g. Dzelmē . Bez jau pieminētajiem ...

Dārziņš Emīls Mūzikas literatūra
... latviešu vīru kora dziesmām Mūžam zili (Kārlis Skalbe, 1909). Ilgu un sapņu tēli, romantiska pacilātība izpaužas dziesmās Minjona (Johans Volfgangs Gēte - Rūdolfs Blaumanis, 1900) un Mēness starus stīgo (Aspazija, 1901), kuru autors vērtēja kā savu meistarīgāko kordziesmu. Tās divtaktu tematiskais ...

Kalniņš Alfrēds Mūzikas literatūra
... (Andrejs Pumpurs, 1903), Šurp, brāļ i (Kārlis Skalbe, 1907), spēkpilnā Latvju himna (Mēs gribam būt kungi; Vilis Plūdonis, 1917) un dramatiskā Pastardiena (Jānis Rainis, 1917) jauktajam korim ar simfoniskā orķestra pavadījumu. Mūža beigās rodas sarežģītās, orķestrālā faktūrā sacerētās Ziedoņa ...

Einfelde Maija Mūzikas literatūra
... mecosoprānam, angļu ragam un ērģelēm Aizvestie (Kārlis Skalbe, Andrejs Eglītis, 1989); Balāde (1987) un Trīs noktirnes ērģelēm (1988). Neatlaidības un nesaudzīgas patiesības skarbums pausts arī Sonātē vijolei un ērģelēm (1989), kas veltīta Larisai un Jānim Bulaviem. Ceļš pie sava klausītāja un ...

Dekadence Dzejas vārdnīca
... Krūza (krāj. Zelta laipa ), K.Skalbe, J.Akuraters, A.Austriņš, L.Laicens, J.Jaunsudrabiņš ( Vēja ziedi ), Zemgaliešu Biruta, K.Štrāls. D. strāv. pārstāvošie rakstn. nepieder vienam, bet vairākiem savstarpēji radniecīgiem rom. poētiskā tipa virz-iem, sk. impresionisms , jaunromantisms , simbolisms Ar d ...

Kalniņš Alfrēds, solo dziesmas Kultūras kanons
... vairāk komponista jaunībā), Plūdonis, Kārlis Skalbe, jaunības draugs Teodors Zaļkalns. Īpašas ir Kalniņa attiecības ar Raiņa dzeju - reti kurš latviešu komponists mācējis atrast izteiksmē oriģinālu un vienlaikus bijīgu pieeju izcilā dzejnieka pantiem, kas ir tik spēcīgas personības zīmogoti. Orests ...

Austriņa Mudīte Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Rīgā) – literāte, mākslas vēsturniece. K. Skalbes krustmeita. A. Austriņa bērnu dzejoļu varone. 1939 iestājās LU Filoloģijas  fakultātē. 1944 nokļuva Vācijā. Izceļoja uz ASV, kur ieguva mākslas izglītību. Strādājusi par bibliotekāri, pārdevēju rotu veikalā. 1952–53 ... Skalbi , J. Akurateru ...