Zeme Enciklopēdiskā vārdnīca
... Latvijas Lauksaimniecības savienība. Redaktore A.Zīle. No 1991 46. numura nosaukums Latvijas Zeme (1991–97). No 1997. 20. numura nosaukums Zeme . Izdeva SIA Zemes izdevniecība . Redaktore V.Korčaka. Iznāca ...

Dumpe Arta Enciklopēdiskā vārdnīca
... Brāļu kapi Lestenē; Diriģentu Cimzes un Zīles pieminekļi Valkā; Brāļu kapi Valkā un Balvos u.c.). Darbiem raksturīga arhitektoniska uzbūve, tēlu vispārinājums, deformācija, strādā galvenokārt bronzā un akmenī. Piedalījusies daudzās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Daudzi darbi atrodas Latvijas un ...

Rismane Ilga Enciklopēdiskā vārdnīca
... (1979), Nākamā soļa aicinājums (1985), Pilnas zīļu rudens klētis (2002), bērnu grāmatas Gailis pie loga (1998), Blāzmas un brāzmas (1999) u. c. Atdzejojusi no vācu, serbu un mongoļu valodas.

Pārskats par Latvijas kultūru Vēstures enciklopēdija
... Virsdiriģenti bija Indriķis Zīle un Jānis Bētiņš. Dziesmu svētku tradīciju nespēja salauzt arī padomju varas laiks, kaut arī tika nežēlīgi manipulēts ar svētku ideju. Dziesmu svētki Latvijā 1990. gadā sakrita ar Trešās atmodas kustības virsotni, bet nākamie 21., 22., 23. (1993., 1998. un 2003.gadā ...

Dunsdorfs Edgars Bibliotēku un skolu mape
... Rūjienas zemesgrām. fragm. krāj. "Zīle" (Stokholma : Daugava, 1965)] // Latvijas Vēstnesis. — 2001. — 30.maijs 6.lpp. — (Piel. "Privatizācija. Zeme. Nekustamais īpašums" Nr.22 ). Silkalns Eduards. Saldeniekam Edgaram Dunsdorfam pilni deviņdesmit : [par vēsturn. (Austrālija)] // Bandava. — 1994. — Nr ...

Skujenieks Knuts Bibliotēku un skolu mape
... Azarova, Knuts Skujenieks , Uldis Norietis, Monika Zīle, Andrejs Eglītis ; pierakst. Linda Krūmiņa // Latvijas Avīze. — ISSN 1691-1229. — Nr.351 (2004, 24.dec.), 26.-27.lpp. - (Mājas viesis). Par varu, naudu un validolu : [par sabiedrības konsolidāciju Latvijā : literātu, žurnālistu, skolotājas, politisko ...

putnu būrīši Meža enciklopēdija
... sīkajiem putniem — melnajam mušķērājam, zīlītēm, erickiņam. Erickiņa būrim jābūt ar lielāku skreju, lai tajā varētu iekļūt dzeguze, kas bieži savas olas dēj erickiņa ligzdā. ∆ izliekami arī reti sastopamajām s. — zaļajai vārnai, meža balodim, kā arī pūču dz. putniem — bikšainajam ...

zoohorija Meža enciklopēdija
... , vāveres riekstus, sīļi zīles).Mežos 50% zemsedzes augu sēklu izplata skudras, 80% pameža augu sēklu — putni.

sējvadziņa Meža enciklopēdija
... lapegle) sēklas, kā arī rupjas sēklas, piem. , zīles. Platās ∆ ieteicams sēt spārnainās sēklas (osis, kļava, bērzs), jo katrai šādai sēklai, lai panāktu labu saskari ar augsni, nepieciešama lielāka pl. nekā sēklām bez spārniem. Ja sēklu izsējas norma ir vienāda, platā ∆ sal. ar šauru ∆ sējeņu ...

Vella kalpi Enciklopēdiskā vārdnīca
... Valters, J.Grantiņš, E.Zīle. Muzikāli vēsturiska komēdija.

susuri Meža enciklopēdija
... Pārtiek no augļiem (riekstiem, zīlēm) un sēklām, pavasarī — no kokaugu mīkstajiem dzinumiem, pumpuriem, mizas un lapām. Ēd arī bezmugurk. , mazo putnu olas un mazuļus. Veido barības krājumus (līdz ar to sekmē sēklu izplatīšanos), ko patērē ziemas guļas starplaikos. Lja s mežos ∆ ir reti sastopami ...

egļu mūķene Meža enciklopēdija
... rudenī un ziemā iznīcina dzilnīši, mizložņas un zīlītes, bet vasarā kāpurus — dzeguzes un vālodzes. Masveida savairošanās reizēs iznīdēšanai izmanto aviāciju. Optimālākais apkarošanas laiks ir V b. —VI sāk. , kad kāpuri uzsākuši barošanos. Lieto baktēriju Bacillus thuringiensis saturošus ...

dzīvnieku migrācija Meža enciklopēdija
... 8000 km attālumā, strazdi, mežastrazdi, žubītes, zīlītes ziemo V- Eiropā un R- Eiropā. Daudzi ūdensputni ligzdo Ziemeļjūrā un R- Eiropā. Vairāku s. putni dienā vid. nolido 20—40 km, jo bieži atpūšas un barojas, lai kompensētu enerģijas zudumus. Pārlidojot jūras, putniem nākas lidot daudzas st. ...

dzeņi Meža enciklopēdija
... ligzdošanai izmanto arī citi dobumperētāji putni — zīlītes, melnais mušķērājs, tītiņš.

Kamī Albērs Bibliotēku un skolu mape
... [noveles] / Albērs Kamī ; tulk. Baiba Zīle ; Izabellas Cielēnas priekšv. ; māksl. Kaspars Rekmanis. - Rīga : Daugava, 1997. - 265, [2] lpp. - (XX gadsimta klasiķi). Kamī Albērs. Mēris / Albērs Kamī ; no franču val. tulk. Maija Silmale. - [Rīga] : Jumava, 2006. - 254, [1] lpp. Kamī Albērs. Mīts par Sīsifu ...