(19.02.1916.–02.12.1988.)

Gleznotājs autodidakts

Dzimis 1916. gada 19. februārī Krievijā, Jaroslavas – Kostromas apgabalu pierobežā, Dvorjankinas muižā, kur viņa vecāki bija devušies bēgļu gaitās, tēvs bija muižas pārvaldnieks. Pēc Pirmā pasaules kara 1921. gadā ģimene atgriezās Latvijā un apmetās uz dzīvi Saukas pagastā (Viesītes novads), tēva mājās “Rutkos”. N. Malcenieks ieguva izglītību 2. Rīgas Valsts ģimnāzijā, vēlāk – pabeidza teoloģijas studijas Latvijas Universitātē. Dažus gadus strādāja par latviešu valodas un zīmēšanas skolotāju, bet pēc tam atgriezāss Saukā (uzreiz pēc Otrā pasaules kara). Par dievkalpojumu vadīšanu dzimtajā pusē viņu izsūtīja uz Kolimas vergu nometni Sibīrijā. No bada nāves izglāba mākslinieka talants, kas bija izkopts pašmācības ceļā. Jau pirms izsūtīšanas Nikolajs Malcenieks bija veidojis dekorācijas teātra uzvedumiem. Kolimā viņš ar eļļas krāsām gleznoja kalnu ainavas, kuras bija redzējis, konvoja pavadībā ejot uz darbu. Īpaši veiksmīgi bija mākslinieka radītie miniatūrie akvareļi. Lai nopelnītu papildus ēdamo grūtajos laikos, N. Malcenieks kopē izcilu krievu gleznotāju darbus nometnes priekšniekiem.

1956. gadā Nikolajs atgriezās Latvijā, strādāja Drāmas teātrī par dežurantu un brīvajā laikā gleznoja. No 1967. gada mākslinieks dzīvoja Ikšķilē, kopā ar savu dzīvesbiedri Zentu Vilsoni uzbūvēja ģimenes mājiņu. Kolimā iegūtā slimība mākslinieku drīz vien iesēdināja ratiņkrēslā, un tad vienīgais prieks bija darbošanās ar krāsām un otām. Mākslinieks aktīvi iesaistījās Ikšķiles kultūras dzīvē, apmeklēja kultūras pasākumus, ar saviem darbiem piedalījās Ikšķiles mākslinieku izstādēs, veidoja skatuves noformējumu vairākiem Margas Teteres iestudējumiem. Nikolaja Malcenieka piemiņas vieta atrodas Ikšķiles kapos.