Stimbenkalniņā ir egļu audze, kam nu jau ap 40 gadiem, bet augstākajā vietā egles negrib augt, viņas atkāpušās ozolu priekšā. Egļu jaunaudzes labsajūtu nodrošina Skudrītes Gudrītes, kuras apdzīvo trīs pilis. Nu jau viņas ceļ ceturto pili, pašreiz tā tik tāda „muižiņa” vien ir...Pie pirmās – Ceļmalas pils -atrodama vēstule ar norādi,kā iet uz Aizmeža pili. Arī tur Mežamātes vēstule ar norādījumiem. Klusu, ātrā gaitā, izejot pa lapsas Līnas Labirintu, nonākam pie trešās pils. Te Meža-māte atstājusi īpašas balvas par veiklāk un klusāk veikto Labirintu.

Nu, padomājiet tik, kā Skudrītes Gudrītessadala pienākumus, kā iekārto savu pili?
Skudras ir sabiedriski kukaiņi. Dzīvo saimēs ar sarežģītu pienākumu sadali. Piramidālā celtne ir pūžņa virsējā, redzamākā daļa. Zemē paslēpta tikpat liela neredzamā daļa: gaiteņi, galerijas, kameras, velves un tuneļi savijušies cieša mudžeklī, kas pārvērtuši augsni līdzīgu lētai tostermaizei.

Padomājiet, kāds labums Stimbenkalniņa egļu jaunaudzei no skudrām?
Pateicoties skudrām Stimbenkalniņa egļu jaunaudze ir pasargāta no kaitēkļu uzbrukumiem.

Senāk:
Par Stimbenkalniņu. „Senos laikos, cik vien mūsmāju ļaudis atcerējās, kad kādreiz jautāju, Stimbenkalniņā auga bērzi, kupli un skaisti, bet augstākajā vietā ozoli. Domāju, ka nosaukums radies pēc pirmā Pasaules kara, tepat no mājnieku mutēm, kad viņi atgriezās no Veļikije Lukiem, kur bija bēgļu gaitās, atrada savu skaisto birzīti: stimbeni vien, stimbeni vien. Un kā lai nebūtu. Divus gadus frontes līnija te stāvējusi. Ierakumi bija Stimbenkalniņā un pieci vācu bunkuri Daborkalnā, arī gara ierakumu lente... Ja šāva pāri uz Aizdaugavu, tad birzītē stimbeni vien griezās... Tas ir viens no variantiem.

Varbūt slēpšanas nolūkā, vēl senāk šo birzīti tā nosauca, bet patiesībā tā bija svētbirzs... Kas viņu zina..?Stimbenkalniņš no visām pusēm bijis iezīmēts arnorādošiem akmeņiem, vēl tagad pāris „dīvaiņi” tur guļ...” – Maija Daina Paegle.

Stāsts par skudrām:
Dievs skudru tādu tieviņu nemaz nebija radījis, kāda tā tagad. Bet reiz skudra salielījusies ar cilvēku spēkoties: kurš no abiem stiprāks? Skudra sacījusi: „Kurš no mums panesīs svina gabalu sava paša auguma lielumā, tas būs stiprāks.”Labi. Cilvēks tad pirmais sameklējis tādu svina gabalu, cik pats liels, un gribējis nest, bet nejaudājis to ne no vietas pakustināt. Pēc tam skudra uzmeklējusi svina gabalu sava auguma lielumā, sagrābusi to no tiesas, aiznesusi uz skudru pūli. Bet tik smagu nastu nesdama, skudra pārrāvusies un tādēļ vidus tai no tā laika pāržmaugtsitin tieviņš.86.lapaspusē grāmatā Latviešu pasakas un teikas. XIII Apkopojis un rediģēji s prof. P. Smits. Rīga 1936.g.

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Sēļu elpa Sēlpils Boļānos

Objekta iesniedzējs: Maija Daina Paegle un Spodra Purviņa

Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Zemgales reģionā: Aelita Ramane