(08.02.1921.–05.11.2006.)

Keramiķe, gleznotāja

Dzimusi 1921. gada 8. februārī Vecmīlgrāvī. Dzīvesbiedrs – gleznotājs Antons Megnis, meita – māksliniece un pedagoģe Dace Pelše, dēls – mākslinieks noformētājs Kalvis Megnis. Beigusi Rīgas valsts daiļamatniecības skolas Keramikas nodaļu (1941). Izstādēs piedalās kopš 1952. gada. Mākslinieku savienības biedre kopš 1969. gada. Strādājusi par pedagoģi Kuldīgas lietišķās mākslas vidusskolā (1945–1946), par keramiķi Rīgas Eksperimentālajā keramikas rūpnīcā (1946–1947), MF keramikas darbnīcās (1952–1965), pēc tam savā darbnīcā. Darinājusi traukus, dekoratīvās flīzes, plāksnes, panno. Darbi eksponēti Latvijas un bijušās PSRS izstādēs. Personālizstādes Rīgā, Madonā, Kuldīgā (1972), Rīgā (1977) kopā ar vīru gleznotāju Antonu Megni. Dzīvojusi Ikšķilē. Māksliniecei paticis šamots ar tam raksturīgo šūnainību, reizēm to veiksmīgi papildinājusi ar sarkano mālu. Darinājusi traukus, dekoratīvās flīzes, plāksnes, sienas šķīvjus, dārza keramikas priekšmetus. Irēnas Megnes veidotie darbi ir vienkāršības un pamatīguma caurausti, tie sasaucas ar Latvijas nesamāksloto dabu. Mūža nogalē nodarbojās arī ar glezniecību, apguvusi akvareļa tehniku, kuru izmantoja savos ziedu gleznojumos. Arī keramika kļuva gleznieciskāka. Izveidojusi skaistu dārzu – parku savā Ikšķiles mājā. Mirusi 2006. gada 5. novembrī, guldīta Rīgas Meža kapu Mākslinieku kalniņā.