Vārds „STENDE” cēlies no lībiešu izcelsmes vārda „Testenden”, tā kādā ar 1288. gada 10. oktobri datētā senrakstā nosaukta Stendes upe, kuras krastā atradies ciems „Padestende”. Jādomā, ka kurši ir pārņēmuši no lībiešiem „Testendes” vārdu un, izmantojot lībiešu valodai raksturīgo priedēkli „pa”, darinājuši savu ciemata nosaukumu.

Talsu novada kartē netālu cita no citas atrodas četras apdzīvotas vietas, kas saistās ar Stendes vārdu: „Stende”, „Dižstende” (bijusī Stendes muiža), „Mazstende”, „Pastende”. XIV un XV gs. lielās un bagātās Stendes muižas teritorija bijusi iznomāta vairākiem ordeņa vasaļiem. 1352. gadā kāds Tilekīns Sanders te saņēmis 2 akrus zemes, 1331. gadā Nikolajs Stekemesse 4 akrus zemes un 1334. gadā tikpat daudz arī Alberts de’Dravens. 1424. gadā minēts vasalis Hermanis Tolcke. Laikā no 1442. gada līdz 1528. gadam Stendes novadā valda Kursellu dzimta. No 1528. gada Stende ir lielākā un bagātākā muiža Kursā. Tā piederējusi Brigenu dzimtai 12 paaudzēs – 392 gadus. Brigeni cēlušies no Vestfāles Vācijā. Labu izglītību ieguvušais Filips Brigens no 1547. līdz 1552. gadam bijis sūtnis ķeizara galmā. Kā atzinību viņš saņēmis diplomu un sudraba kausus, ko Brigenu dzimta glabājusi līdz 1812. gadam, kad franču armija iebruka Kurzemē un tos nācies atdot kā kontribūciju. Filips Brigens pēc reformācijas pārgājis luterāņu ticībā. Viņa laikā uzbūvēta vecā Stendes pils. Tagadējo Stendes baznīcu 1668. gadā sācis celt Kurzemes kanclers, ļoti izglītots poļu – sakšu kambarkungs Ernests Brigens. Tās būvdarbi pabeigti tikai 1751. gadā. Stende E. Brigena laikā tēlota Jēkaba Janševska romānā „Mežvidu ļaudis”, tolaik izdota „Stenden un Renden” tiesas grāmata. Jau 1774. gadā Polijas ķēniņš Ernestam Brigenam par godu licis kaldināt piemiņas medaļu.

Ciemats pie Stendes stacijas sācis veidoties ap 1897. gadu saistībā ar Ventspils–Ribinskas dzelzceļa būvi. Dzelzceļa posma Tukums–Ventspils būvdarbi veikti no 1897. līdz 1904. gadam. Jau 1900. gadā līdz Stendei sākuši kursēt vilcienu sastāvi ar būvmateriāliem. Sākumā ciematam nav bijis oficiāla nosaukuma, tautas valodā tas dēvēts par „Tupeļu ciemu”, „Bezbikšu ciemu”, „Stacijas ciemu” un beidzot „Renču ciemu”.

Sākotnējā dzelzceļa būves projektā staciju bijis paredzēts celt citā vietā, pie tagadējās Līču stacijas, bet Stendes baronam Brigenam tas nav bijis izdevīgi, un viņš panācis vietas maiņu. Tagadējā Stendes stacijas ēka (trešā pēc skaita) celta no 1920. līdz 1923. gadam pēc arhitekta Medlingera projekta.

Ciema senākās apbūves pirmsākumi meklējami vēlākajās Robežu, Rožu un Ozolu ielās. Pirmās mājas cēluši Jaksis, Segliņš, Brunavs, Buhards. Pirmais revizora Vicinska zīmētais plāns par no Renču mājām atdalītajiem gruntsgabaliem, sastādīts 1898. gada novembrī. Pirmais zemes rentes līgums datēts ar 1900. gada 27. jūniju, ar kuru „Renču” māju saimnieks Andersons iznomājis vienu pūrvietu zemes žīdam Vulfam Leiba dēlam Līpkinam. Līdz Pirmajam pasaules karam ciema apbūve bijusi visai haotiska.

1905. gada decembrī vecajā Stendes stacijas ēkā uz neilgu laiku savu štābu iekārtojis soda ekspedīcijas vadītājs ģenerālis Horunženkovs. 1915. gada 16. jūlijā no Stendes aizbraucis pēdējais vilciens ar bēgļiem. Pāris dienas vēlāk visu Kurzemi okupējis vācu karaspēks. Jau 1916. gadā vācieši, lai vieglāk varētu izvest Kurzemes mežu bagātības, sākuši šaursliežu dzelzceļa līniju būvi. 1919. gada novembrī cīņas laikā ar skaitliski pārākajiem un labāk bruņotajiem Bermonta armijas karavīriem nodega Stendes stacijas krogs.

1920. gadā Valsts zemes fonda zemes sadalīja gruntsgabalos un tie izsoles kārtībā tika nodoti būvēt gribētājiem. 1930. gada 3. septembrī laikraksts „Sociāldemokrāts” vēstīja: „Stende arī grib tapt par pilsētu. Stacija plaša. Tai apkārt būvējas. Mežs izcirsts. Rēgojas tikai celmi. Nav atstājuši neviena koka.” Līdz 1922.−1923. gadam šaursliežu dzelzceļa līnijas bija savestas kārtībā. Stende kļuva par ievērojamu dzelzceļa mezglu, kurā mazbānītis kalpoja līdz pat 1968. gadam, kad to oficiāli slēdza.

1935. gadā Stendes ciemā bijuši 719 iedzīvotāji (vairāk nekā citās tā laika Latvijas mazākajās pilsētās), no tiem 96 % latviešu. Ciemā bijušas 119 dzīvojamās ēkas.

Pirmā skola Renču ciemā dibināta 1919. gadā. Tajā bijušas divas klases, un tā darbojusies Lagzdiņa mājā Strēlnieku ielā nr. 10. 1935. gadā atklāta jaunā Stendes sešgadīgā pamatskolas ēka, kura celta pēc inženiera Vikmaņa projekta un izmaksājusi 55 000 latu.

Stendē un Stendes pagastā rosīgi darbojušās apmēram 15 dažādas biedrības un organizācijas. Nedēļas tirgi Stendē notikuši katru trešdienu, bet lielais gadatirgus 15. septembrī.

No 1946. gada Stende ir strādnieku ciemats, no 1949. gada – pilsētciemats. 1978. gadā tika izstrādāts ciemata perspektīvās attīstības plāns, kurš gan netika realizēts. Tajā bija paredzēta piena kombināta, profesionāli tehniskās skolas un kinoteātra celtniecība, kā arī apvedceļa izbūve u. c.

Stende pilsētas statusu ieguva 1991. gada 14. novembrī.

Šobrīd pilsēta turpina veidoties un attīstīties. Darbojas skola, Tautas nams , bibliotēka, ir daudz dažādu uzņēmumu.

Skatīt arī Stende

Skatīt arī Stendes bibliotēka