Apstākļa vārdi (adverbi) Apstākļa vārdi ir nelokāma vārdšķira, kas nosauc dažādas pazīmes:
1) darbības pazīmes, piemēram, veikli runāja, reiz dzīvoja, te apstājās;
2) īpašības pazīmes, piemēram, koši balts, ļoti smaržīgs, tumši sarkans;
3) apstākļu pazīmes, piemēram, ļotiveikli kustēties, pavisam viegli dejot, sevišķi lēni vilkties.
Apstākļa vārdiem ir dažādas nozīmes: vietas, laika, veida, mēra, cēloņa, nolūka.
Vietas nozīme ir tādiem apstākļa vārdiem kā apakšā, augšā, augšup, apkārt, kur, nekur, tepat, še, te, šeit, pretī, šur tur, citur, visur, projām, tālu u. c.
Laika nozīme ir šādiem apstākļa vārdiem: aizvien, arvien, atkal, dažreiz, citreiz, reiz, pašreiz, patlaban, tad, tagad, nupat, šodien, rit, vakar, tūlīt, vienmēr, kad, tikko u. c.
Veida nozīme ir šādiem apstākļa vārdiem: kā, tā, šā, tāpat, sēdus, stāvus, braukšus, jāšus, vaļā, ātri, pēkšņi, klusām, lēnām, citādi, divatā, trijatā u. c.
Mēra nozīme ir šādiem apstākļa vārdiem: cik, tik, maz, mazāk, daudz, vairāk, ļoti, pavisam, diezgan u.c.
Cēloņa vai nolūka nozīme ir šādiem apstākļa vārdiem: kādēļ, kālab, kāpēc, tādēļ, tālab, tāpēc u. c.
Apstākļa vārdi ir radušies no citām vārdšķirām, piemēram, no lietvārdiem cēlušies tādi apstākļa vārdi kā mūžam, brīžam, laikam, pulka, drusciņ, vakar, augšā, apakšā, iekšā, ārā, kopā, laikā, vietām, vietumis, lēkšiem, lēkšos u. c.
No skaitļa vārdiem radušies tādi apstākļa vārdi kā divatā, trijatā, četratā (te pamata skaitļa vārdam pievieno -atā), kā arī vispirms, aizvien, otrtik, divtik u.c.
No darbības vārdiem radušies tādi apstākļa vārdi kā stāvu, tupu, stāvus, tupus, braukšus, skriešus, sēdus, peldus u. c.
Apstākļa vārdi ir radušies arī no īpašības vārdiem, jo gandrīz no katra īpašības vārda darina apstākļa vārdu, īpašības vārda celmam pievienojot -i, -u vai -ām, piemēram:
| kluss- | klus-i, | lēns- | lēn-i, |
| klus-u, | | lēn-u, |
| klus-ām; | | lēn-ām. |
Visbiežāk apstākļa vārdus no īpašības vārdiem darina ar -i, piemēram: zaļi sārts, viegli rozā, tumši pelēks.
Apstākļa vārdiem, kas darināti no īpašības vārdiem, iespējams veidot salīdzināmās pakāpes, piemēram:
klusi- klusāk, visklusāk;
tālu- tālāk, vistālāk.
Atpakaļ uz gramatikas lapu
Izstrādājusi LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija Sorosa Fonda – Latvija atbalstītā projekta "Latviešu valoda starptautiskajā datortīklā" ietvaros.