aktieris un režisors (1931–2013)

20. gs. 60. gados līdztekus darbam Dailes teātrī licis pamatus kustību teātrim „Rīgas pantomīma”. Bijis tā vadītājs, režisors un gandrīz visu iestudēto pantomīmu scenāriju autors. „Rīgas pantomīma” kā nozīmīga kultūras vērtība iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Mācoties Gulbenes vidusskolā, vadījis dramatisko pulciņu. Ar savu aizrautību un fanātisko darbošanos veicinājis teātra spēlēšanu Gulbenē.

Roberts Ligers dzimis 1931. gada 3. martā Gulbenē. Iedvesmojies no māsas stāstiem par Rīgas teātriem, 1948. gadā Roberts mācības turpinājis Rīgas 1. vidusskolā. Katru brīvo brīdi pavadījis teātros. Laika mācībām pietrūcis. Divas reizes atstāts 8. klasē, sapratis, ka jāatgriežas Gulbenē pabeigt vidusskolu, kur bijis dramatiskā pulciņa vadītājs. Jaunā skolas direktore Velta Turīna atbalstījusi un veicinājusi teātra spēlēšanu. Skolā teātra spēlei tika iegādāts lielisks skatuves aizkars un drapērijas, uzbūvēta skatuve. Kopā ar skolēniem izrādē spēlēja arī direktore, kura atļāva palikt skolā pa nakti un mēģināt. R. Ligers ir viens no spilgtākajiem Gulbenes vidusskolas otrā izlaiduma absolventiem, ar skaidru mērķi – būt aktierim. Tieši viņa aktīvā darbošanās jaunajā Gulbenes vidusskolā radīja jauniešos vēlmi līdzdarboties, radīt kaut ko neikdienišķu, veidot skolā teātri.

Šie gadi Gulbenes vidusskolā bija veiksmīgs, radošs atspēriena punkts un apstākļu sakritība. Viss sagadījās īstajā vietā un laikā – jaunieši, kuri gribēja spēlēt teātri un direktore, kura to atbalstīja. Kopā ar R. Ligeru talantīgo jauniešu pulkā bija arī Antra Liedskalniņa, Harijs Gerhards, Jānis Plotnieks.

Roberts Ligers ir beidzis Latvijas valsts konservatorijas Teātra fakultāti. 1955. gadā kļuva par Dailes teātra aktieri, kur strādāja līdz pat aiziešanai pensijā 1998. gadā. Tomēr svarīgāka ir viņa darbība, radot toreizējā Latvijā pavisam jaunu izpausmes formu - kustību teātri „Rīgas pantomīmu”. Sākumā nodibinājis dramatisko kolektīvu, kur darbojās Teātra fakultātē neiekļuvušie jaunieši, kuri vēlējās spēlēt teātri pietiekami augstā līmenī, lai tomēr iestātos Konservatorijā. Te noderēja Roberta Ligera pieredze, vadot dramatisko pulciņu dzimtajā Gulbenē – astoņi dalībnieki tika uzņemti Dailes teātra studijā, divi – Teātra fakultātē. Grupas jaunais sastāvs tika veidots tā, lai iestudējumos pēc iespējas mazāk būtu jārunā, jo trūka interesanta un kvalitatīva repertuāra. Un tā laikā no 1960. līdz 1961. gadam tapa pirmā pantomīmas izrāde „Ideja”. Ar laiku Rīgas pantomīmas rada mājvietu VEF Kultūras pils pagrabiņā zem skatuves, kur gadu desmitiem notikuši mēģinājumi. Dalībniekiem radoši un fanātiski strādājot, „Rīgas pantomīma” kļuva par izcilu parādību starptautiskā mērogā, bet tā nemainīgais mākslinieciskais vadītājs un režisors, gandrīz visu uzvedumu scenārija autors Roberts Ligers tika atzīts par labāko šajā žanrā toreizējā PSRS.

Ojārs Zanders, skolasbiedrs, atceras

„Par teātra spēlēšanu mūsu skolā laikā līdz 1951.gadam būtu sakāms: mēs bijām, ja tā var teikt, teātra „sērgas” apsēsti. Un, kā teiktu Imants Ziedonis, – galvenais garainis, kas veicināja vārīšanos, te bija Roberts Ligers. (..) Pašdarbības izrādēs skolā tolaik Roberta režijā piedalījās daudzi.

Roberts jau agri taisīja teātri. Atceros, ka puiku gados mana tēva, Gulbenes fotogrāfa Oskara Zandera, dzīvoklī Rīgas ielā 29, uzkāpuši uz virtuves beņķīšiem, mēs abi izmēģinājām dažādas varoņlomas.

Roberts Ligers, Vēstule uz aizsauli (Antrai Liedskalniņai):

„(..) man Tev godīgi jāsaka, ka es tiešām biju sava mēroga zvaigzne, izcils režisors – ar divu gadu laikā iegūtām režijas iemaņām pie Irīnas un Kārļa Liepas Rīgas Pionieru pilī. Redzējis visas tai laikā ejošās Rīgas teātru izrādes, nepārspīlēšu, sēžot teātrī gandrīz vai ik vakaru. Dažas no tām pat 14 līdz 17 reizes… Zinot no galvas atsevišķu varoņu tekstus. Divus gadus Rīgas 1. vidusskolā nosēdējis 8. klasē, un, tā kā uz trešo gadu nevienu neatstāja, sapratu, ka, ja neatgriezīšos Gulbenē un netikšu 9. klasē, tad visām aktiera būšanām nāksies atmest ar roku.

Jā, skola bija mūsu TEĀTRIS! Gulbenē kultūras nama nebija (..)”

Izmantotie avoti

1.Zem gulbja spārna : Gulbenes stāsti / sastādītāja un idejas autore Mirdza Kušķe; red. Ilona Vītola; māksl. Sandra Dikmane. - Gulbene : Vītola izdevniecība, 2017. - 367 lpp. : il.

2.https://www.gulbene.lv/lv/jomas/k-not/goda-biblioteka/7979-ligers-roberts