Lietvārdus latviešu valodā var dalīt lokāmos un nelokāmos lietvārdos . Vairums latviešu valodas lietvārdu ir lokāmi. Lokāmie lietvārdi tiek dalīti sešās deklinācijās ( pirmā deklinācija , otrā deklinācija , trešā deklinācija , ceturtā deklinācija , piektā deklinācija , sestā deklinācija ), kuru nosaka tā dzimte un nominatīva galotne.

Atsevišķi latviešu valodā tiek aplūkoti atgriezeniskie lietvārdi , kurus atvasina no atgriezeniskiem darbības vārdiem. Vairums atgriezenisko lietvārdu beidzas ar -šanās, bet daži ar -tājās, -tājies, -ējies, -ājies, -umies.

Atkarībā no lietvārda deklinācijas, lietvārdu lokot, tā celmam tiek pievienota atbilstošā locījuma galotne. Otrās, piektās un sestās deklinācijas lietvārdiem galotnes priekšā ir iespējama līdzskaņu mija.

Locījumu galotnes

Locījuma galotne atšķiras no tabulā norādītās:

- vīriešu dzimtes lietvārdiem, kuri vienskaitļa nominatīvā beidzas ar -a, vienskaitļa datīvā ir galotne -am;
- vīriešu dzimtes lietvārdiem, kuri vienskaitļa nominatīvā beidzas ar -e, vienskaitļa datīvā ir galotne -em;
- pirmās deklinācijas lietvārdiem, kuri vienskaitļa nominatīvā beidzas ar -tājs, -ājs, -ējs, -nieks nav galotnes vienskaitļa vokatīvā;
- vienskaitļa vokatīvā nav galotnes deminutīviem;
- atgriezeniskie lietvārdi, kuri beidzas ar -umies netiek lietoti ģentitīvā.

Ievērojiet!

1. Vienkāršāk lietvārdu deklināciju noteikt pēc dzimtes un vienskaitļa nominatīva galotnes, bet locījumu galotnes ir atšķirīgas arī citos vienskaitļa locījumos. Salīdziniet datīva, akuzatīva, lokatīva galotnes dažādu deklināciju vārdiem! Toties daudzskaitļa locījumu galotnes vīriešu dzimtes lietvārdiem ir vienādas. Vērojiet locīšanas paraugu!

2.Ir tādi I deklinācijas lietvārdi kā, piemēram, arkls, kakls, kārkls, katls, krēsls, litrs, metrs, mezgls, stiebrs u. c., kam sarunvalodā galotnē iesprauž lieku i, kas neatbilst literārās valodas normām.
Ir arī tādi II deklinācijas lietvārdi kā, piemēram, mākonītis, pulkstenis, pavasaris u. c., kam dažkārt galotni -is īsina, atmetot galotnes i. Šādi īsinājumi neatbilst latviešu literārās valodas normām.

3.Latviešu valodā ir uzvārdi, kam pamatā ir viens un tas pats vārda celms, bet galotne vienskaitļa nominatīvā atšķirīga, piemēram, Bībers un Bīberis, Ķezbers un Ķezberis. Šie uzvārdi lokāmi, ievērojot to piederību vai nu pie I deklinācijas, vai pie II deklinācijas, piemēram, Bībers(I deklinācija)- Bībera, Bīberam, Bīberu, ar Bīberu, Bīberā; Bīberis(II deklinācija)- Bībera, Bīberim, Bīberi, ar Bīberi, Bīberī.

4.Vīriešu dzimtes lietvārdi mēdz būt arī daudzskaitlinieki, bet, kā zināms, daudzskaitlī šiem lietvārdiem galotnes vienādas. Kā noteikt deklināciju šiem daudzskaitliniekiem? I deklinācijas lietvārdi daudzskaitlī atšķiras no II deklinācijas lietvārdiem ar līdzskaņu miju- II deklinācijas lietvārdiem daudzskaitlī ir līdzskaņa j noteiktā mija.
Tā, piemēram, vārdi Straumēni un rudzi ir I deklinācijas lietvārdi, jo tiem daudzskaitlī nav līdzskaņu mijas; vārdi Silgaļi un Dadži ir II deklinācijas lietvārdi, jo tiem daudzskaitlī ir līdzskaņu mija (j noteiktā mija).

5.II deklinācijas lietvārdiem akmens, asmens, rudens, ūdens, zibens un mēness vienskaitļa ģenitīvs ir vienāds ar vienskaitļa nominatīvu tāpat kā III deklinācijas lietvārdiem.

6.Īpaši ievērojiet tādu III deklinācijas lietvārdu kā Ingus locīšanu: datīvā- Ingum, akuzatīvā- Ingu, instrumentālī- ar Ingu, lokatīvā- Ingū! Nelokiet šos vārdus pēc citu valodu parauga -Ingusam utt.!

7.Vokatīvs vīriešu dzimtes lietvārdiem var būt bez galotnes, piemēram, tēv!, brāl!, akmen!, Kaspar!, Pēter!, kā arī ar galotni: ar nominatīva galotni I deklinācijas lietvārdiem (izņemot īpašvārdus), piemēram, tēvs! ceļš!, un ar akuzatīva galotni II un III deklinācijas lietvārdiem, piemēram, brāli!, Jāni!, Uldi!, Edžu! (Ja vārds ir sugas vārds, tad III deklinācijas lietvārdu vokatīvs var būt vienāds ar nominatīvu- lietus!)

Ievērojiet!

1.Daudzskaitļa locījumu galotnes sieviešu dzimtes lietvārdiem nav vienādas kā vīriešu dzimtes lietvārdiem, bet atšķirīgas (skatieties tabulu!).

2.Pie IV deklinācijas pieder arī daži vīriešu dzimtes lietvārdi, piemēram, puika, Janka, Dauka. Šādiem lietvārdiem datīvā ir galotne -am(puikam, Jankam, Daukam), pārējās galotnes kā vienskaitlī, tā daudzskaitli ir tādas pašas kā citiem IV deklinācijas lietvārdiem.
Ja lietvārdus nepraša, tiepša, auša u. c. līdzīgus kopdzimtes vārdus attiecina uz vīrieti, tad vienskaitļa datīvā šiem lietvārdiem ir galotne -am(neprašam, tiepšam, aušam).

3.V deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā rodas līdzskaņu mīkstinājums (j noteiktā mija), piemēram, egle- egļu, zeme- zemju, krūze- krūžu.
Vairākiem V deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā līdzskaņu mīkstinājumu nelieto, piemēram, bute- butu, mute- mutu, kase- kasu, pase- pasu u. c.
Ja V deklinācijas lietvārdus attiecina uz vīrieti, tad vienskaitļa datīvā tiem ir galotne -em, piemēram, Eglem, Zālem, bendem. Vārds bēres daudzskaitļa ģenitīvā bēru runājams ar šauro ē(bēŗu).

4.VI deklinācijas lietvārdu vienskaitļa ģenitīvs vienāds ar vienskaitļa nominatīvu, piemēram, nominatīvs uguns, ģenitīvs uguns.
VI deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā rodas līdzskaņu mija (j noteiktā mija, piemēram, sirdis- siržu, zivis- zivju).
Vairākiem VI deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā līdzskaņu mīkstinājumu nelieto, piemēram, acs- acu, auss- ausu, debess- debesu, valsts- valstu, zoss- zosu, Cēsis- Cēsu.
VI deklinācijas lietvārdiem asins, smilts, debess un I deklinācijas lietvārdam māls ir vienskaitlis un daudzskaitlis, bet tiem nepiemīt skaitļa nozīme, t. i., tos lieto bez skaita pretstatījuma- viens un daudzi.

Līdzskaņu mija galotnes priekšā ir

Līdzskaņu mijas nav - uzvārdiem, kuri beidzas ar -ckis, -skis;- divzilbju personvārdiem ar -tis, -dis; - dažiem lietvārdiem labskanības dēļ, piem. mute - mutu.

Uz gramatikas lapu

Izstrādājusi LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija Sorosa Fonda – Latvija atbalstītā projekta "Latviešu valoda starptautiskajā datortīklā" ietvaros.