Lūcijas Garūtas kantāte Dievs, Tava zeme deg! ir emocionāli spilgtākā Otrā pasaules kara izraisītā kompozīcija Latvijā. Tā rodas 1943. gadā pēc Kuldīgas luteriskās draudzes organizētā konkursa, kura literārajā daļā uzvar dzejnieks Andrejs Eglītis, bet vispārliecinošāko mūziku, izrādās, sacerējusi trauslā Lūcija Garūta. Pirmatskaņojums notiek 1944. gadā Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā tuvojošās frontes kanonādes pavadījumā. Solisti Mariss Vētra, Ādolfs Kaktiņš, Teodora Reitera koris ar autori pie ērģelēm. To klausās visā Latvijā Radiofona translācijā, atkārtoti atskaņo Kurzemes baznīcās, izmisuma izraisīto mākslinieku izteiksmes spēku var dzirdēt arī vēlāk ārzemēs izdotajā skaņuplatē. Mūzikā - tāpat kā Andreja Eglīša dzejā - ir vairāki tēli. Kantāte sākas ar dramatiski sakāpinātu kora izsaucienu, ko pavada mutuļojošas ērģeļu pasāžas. Solistu dziedājums arī balstīts runas intonācijās, vai arī tuvs tautiskai izteiksmei sirsnīgās, diatoniskās krāsās. Pēc satrauktā pirmā posma seko klusinātā lūgšana otrajā, kas izvēršas par skaņdarba emocionālo kulmināciju. Korāliskā tēvreize korim a cappella vēlreiz kļuva par visas latviešu tautas atkalapvienotāju pēc 46 gadiem XX Dziesmusvētku izskaņā, 1990. gadā.