zāģlapsenes Meža enciklopēdija
— divas plēvspārņu kārtas dzimtas: skujkoku zāģlapseņu jeb skujlapseņu dz. ( Diprionidae ) un īsto zāģlapseņu jeb zāģlapseņu dz. ( Tenthredinidae ). Abu dzimtu ∆ ♀ dēj olas ar dējekli iezāģētos skuju vai lapu audos. Skujkoku ∆ ir vid. lieli kukaiņi ar izteiktu dzimumdimorfismu. ♂ tumšāks, parasti ...

zāģlapseņu dzimta Enciklopēdiskā vārdnīca
... dējeklis (no tā radies zāģlapseņu dzimtas nosaukums). Zāģlapsenes sastopamas uz ziediem. Kāpuri grauž augu ...

priedes Meža enciklopēdija
... priežu smecernieks ), plēvspārņi ( priežu pūcīte, zāģlapsenes ). ∆ cieš arī no dažu sēņu ierosinātām slimībām ( priežu-apšu rūsas, sakņu trupes ). No introducētajām s. Lja s smiltājos ieaudzētas Benksa priede ( P. banksiana ; mežs. nozīmes nav) no Z - Amerikas, krūmveida kalnu ∆ ( P. mugo ...

skuju-lapu grauzēji Meža enciklopēdija
... No plēvspārņiem bieži sastopami ∆ ir zāģlapsenes (parastā un iedzeltenā priežu zāģlapsene) un tīkllapsenes (priežu audžu tīkllapsene), no divspārņiem — skujlieces pangodiņš. Lai novērstu ∆ masveida savairošanos, veic netiešos (profilaktiskos) kaitēkļa apkarošanas pasākumus. ∆ skaita ...

skudras Meža enciklopēdija
... priežu pūcītes, priežu vērpēja, rūsganās priežu zāģlapsenes, bērzu vērpēja) attīstību. Kaitēkļu attīstība tiek aizkavēta pat tad, ja kāpurs saskarē ar ∆ guvis tikai niecīgu ievainojumu. Dažu sugu ∆ ir simbiotiskas attiecības ar augu sūcējiem — laputīm. ∆ barojas ar laputu saldajiem izdalījumiem ...